18.oktobrī Pāles muzejā notiks 2. Vidzemes lībiešu pēcteču saiets.
Pēdējos gados ļoti aktuāla tēma ir lībieši (līvi). Par viņiem runā, interesējas, daudzi mēģina saistīt sevi ar šo seno, bet nu jau mazākumā esošo tautību, kas blakus latviešiem izsenis apdzīvojusi mūsu zemi.
Tā varbūt ir sava veida eksotika – meklēt šīs senās saknes, tomēr jāatzīst, ka Rietumvidzemes iedzīvotāji, kuru senči te mitinājušies paaudžu paaudzēm, to var darīt pamatoti, jo lībieši apdzīvojuši novada lielāko daļu, sevišķi piejūru, Salacas un Svētupes baseinus.
Valoda, kuru runājuši mūsu senči, ir izzudusi, par to saglabājušās vairs tikai fragmentāras liecības. Saistību ar Vidzemes lībiešiem varam pamatot un pierādīt tikai, izmantojot vienīgo zinātnisko avotu – 1846. gada Pēterburgas ZA akadēmiķa A.J.Šēgrēna sastādīto lībiski runājušo iedzīvotāju sarakstu, kurā minēti Svētciema muižā dzīvojošie 22 cilvēki no 16 sētām. No sarakstā esošajiem vārdiem tapuši un pētīti nu jau 16 dzimtu koki, kuru pēcteči zināmi līdz mūsu dienām.
2009. gada sākumā notika 1. Vidzemes lībiešu pēcteču saiets, kas pulcināja pāri simtam pēcteču, reizē notika arī izstādes „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči” atklāšana Pāles novadpētniecības muzejā. Pagājuši pieci gadi, un nu radies jauns iemesls 2. saietam – klajā nāks grāmatu apgāda „Madris” veidotā grāmata kopā ar CD – A.Emses (Vidzemes lībiešu – Lielnoru dzimtas pēcteces) dzejoļu krājums „Saknes”, kura viena nodaļa rakstīts Vidzemes lībiskajā dialektā, Svētciema izloksnē. Tā arī skanēs diskā.
Tā varbūt ir sava veida eksotika – meklēt šīs senās saknes, tomēr jāatzīst, ka Rietumvidzemes iedzīvotāji, kuru senči te mitinājušies paaudžu paaudzēm, to var darīt pamatoti, jo lībieši apdzīvojuši novada lielāko daļu, sevišķi piejūru, Salacas un Svētupes baseinus.
Valoda, kuru runājuši mūsu senči, ir izzudusi, par to saglabājušās vairs tikai fragmentāras liecības. Saistību ar Vidzemes lībiešiem varam pamatot un pierādīt tikai, izmantojot vienīgo zinātnisko avotu – 1846. gada Pēterburgas ZA akadēmiķa A.J.Šēgrēna sastādīto lībiski runājušo iedzīvotāju sarakstu, kurā minēti Svētciema muižā dzīvojošie 22 cilvēki no 16 sētām. No sarakstā esošajiem vārdiem tapuši un pētīti nu jau 16 dzimtu koki, kuru pēcteči zināmi līdz mūsu dienām.
2009. gada sākumā notika 1. Vidzemes lībiešu pēcteču saiets, kas pulcināja pāri simtam pēcteču, reizē notika arī izstādes „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči” atklāšana Pāles novadpētniecības muzejā. Pagājuši pieci gadi, un nu radies jauns iemesls 2. saietam – klajā nāks grāmatu apgāda „Madris” veidotā grāmata kopā ar CD – A.Emses (Vidzemes lībiešu – Lielnoru dzimtas pēcteces) dzejoļu krājums „Saknes”, kura viena nodaļa rakstīts Vidzemes lībiskajā dialektā, Svētciema izloksnē. Tā arī skanēs diskā.
Šis ir pirmais nopietnais mūsu puses devums valodas saglabāšanā. Anitas dzejoļi ir ļoti kolorīti, ar veselīga humora dzirksti, turklāt vecos un apvidvārdus mums saprast palīdzējusi prof. Janīna Kursīte krājuma ievadā. Māksliniece Ilze Emse – Grīnberga arī ir Lielnoru dzimtai piederīga un devusi savu ieguldījumu kopējā darbā. Grāmata tapusi par pašu līdzekļiem – ziedojumiem. Ziedojuši lībiešu pēcteči, Nacionālā apvienība, Salacgrīvas novada pašvaldība, un ļoti daudzi citi cilvēki - tie, kuri saprata idejas nozīmi novada kultūrvēstures saglabāšanā. Atvēršanas svētki notiks tieši 2. Vidzemes lībiešu pēcteču saieta ietvaros.
Šī gada 18. oktobris no plkst. 15.00 pulcēs visus interesentus Pāles novadpētniecības muzejā, tad kultūras namā.
P.S. Lūk, kādas teritorijas apdzīvoja lībieši XII gs.!
Šī gada 18. oktobris no plkst. 15.00 pulcēs visus interesentus Pāles novadpētniecības muzejā, tad kultūras namā.
P.S. Lūk, kādas teritorijas apdzīvoja lībieši XII gs.!
