svētdiena, 2014. gada 30. novembris

Seminārs par dabas vērtību apzināšanu

























Seminārs 5. decembrī, plks. 11:00 Jaunpiebalgas Tautskolā.

pirmdiena, 2014. gada 24. novembris

Katoļu baznīcas priesterim par vardarbību pret bērniem - cietumsods

Katoļu baznīcas priesterim par vardarbību pret bērniem - 20 dienu cietumsods.
Aizkraukles rajona tiesa piespriedusi īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām kādam Romas katoļu baznīcas priesterim krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgajiem, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Aizkraukles rajona tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, un krimināllietā, kurā priesteris apsūdzēts par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgajiem, nodarot viņiem fiziskas un psihiskas ciešanas, tiesa priesteri atzina par vainīgu un piemēroja viņam īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām.
Apsūdzētais priesteris pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas, informēja prokuratūras pārstāve.
Saskaņā ar lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības priesteris laika posmā, kad pie viņa dzīvesvietā dzīvoja paša māsa ar diviem mazgadīgiem bērniem, kuri tobrīd bija no viņa materiāli un citādi atkarīgi, vairākas reizes, būdams alkohola ietekmē, bez īpaša iemesla aiz dusmām par, viņaprāt, bērnu nepareizo uzvedību un rīcību ar savām mantām uz mazgadīgajiem kliedza, lika viņiem ilgstoši stāvēt kaktā, tostarp ceļos uz zirņiem, un tīši sita mazgadīgos pa dažādām ķermeņa daļām, nodarot viņiem fiziskas un psihiskas ciešanas.
Pilns spriedums būs pieejams 3.decembrī, pēc kura pirmās instances tiesas spriedumu būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

ceturtdiena, 2014. gada 20. novembris

Seno cīnītāju paraugdemonstrējumi Dominā par godu Latvijas gadadienai!















Piedalās Senais dzīvesveida un cīņu klubs Heiligenberg.





Latvijas Proklamēšanas gadadienas salūts un gaismas







piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Lāčplēša dienas ugunis




ceturtdiena, 2014. gada 13. novembris

Anitas Lubovas piemiņai

Biedrība Castrum Prebalge un Fonds Zīmogs Sarkanā Vaskā izsaka visdziļāko līdzjūtību Daugmales kultūras nodaļas vadītājas, folkloras kopas LIIVES dalībnieces Anitas Lubovas tuviniekiem.

























Izvadīšana 15.11.2014 plkst. 13:00 Katlakalna kapos.
Informācijai: 2637 6888

piektdiena, 2014. gada 7. novembris

Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.

























Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.
17. novembrī Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg" piedalās pasākumā Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.






































Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg".
Tel. Nr. 27446691

Divpadsmitplaknis - kultūras objekts Ādažos


















Divpadsmitplaknis - kultūras un izziņas objekts Ādažos

https://www.youtube.com/watch?v=A70zfl1XzwE#t=323

Dodekaedrs.
Ieskats no sakrālās ģeometrijas viedokļa:
Divpadsmitplaknis atbilst Aitera (ētera) elementam un Ākāšas tattvai, vielas ēteriskajamstāvoklim. Platons savos divos dialogos runā par "kādu" piekto elementu, no kā arī cēlies slavenais termins "kvintesence"- no latīņu quinta essentia- "piektā būtība". Runājot par dodekaedru, Tīmejā Platons piemin tikai, ka: "Dievs to lietoja, lai sakārtotu visus zvaigznājus Debesīs." Bet citviet, dialogā Faidrs, "Platais" norāda, ka dodeakaedrs ir Zemes būtiskākā forma, iespējams, tās ēteriskais ietvars. Dižā domātāja laikā šādas zināšanas bija pieejamas tikai iesvētītajiem un atklātā veidā nebija publiskojamas. Piektā "būtība" saistās arī ar dodekaedra apjoma skaldnes formu- piecstūri.

Ja ikosaedra apjomu saistījām ar indiešu filosofisko sistēmu Purušu (Garu), tad dodekaedrs ir Prakriti- Kosmiskā matērijas pasaule (Daba) jeb Māra latviskajā tradīcijā. Iespējams, ka dodekaedrs ietver arī Mulaprakriti nozīmi, kas ir Pirmmatērija vai Prakriti cēlonis. Puruša un Prakriti, Gars un matērija savienojas pēc komplementārā pāra principa Sakrālās ģeometrijas diagrammā, kur dodekaedrs "izaug" no ikosaedra 12 virsotnēs iesietiem pieciem pavedieniem.























Dodekaedrs.
Leonardo da Vinči ilustrācija Fra Luka Pacioli grāmatai "Dievišķās proporcijas" (Divina proportione, Venēcija, 1509. g.)

otrdiena, 2014. gada 4. novembris

Baltu Krivule, Aicinājums/ Kreipmasis













Baltu Krivule, Aicinājums/Kreipmasis

Baltu tradicionālo garīgās kultūras kopienu pārstāvju saieta "BALTU KRIVULE" ar šīgada tēmu "Baltu dvēsele" Pokaiņos, 2014. gada 24.-26. oktobrī,
AICINĀJUMS
Mēs, Baltu Krivules dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas (prūšu un jātvingu pēcteči) apmainījāmies ar viedokļiem un uzskatiem par Baltu dvēseli. Baltu dvēsele izpaužas mūsu valodā, mūsu dziesmās, dainās, teikās un pasakās, mūsu zīmēs un rakstos. Tā atstājusi pēdas mūsu kalnos, upēs un akmeņos, kurus mūsu senči dēvējuši īpašos vārdos, mūsu pilskalnos un svētvietās. Mēs, baltu cilšu pēcteči, pašlaik dzīvojam šai Baltu garīgajā telpā, kura mums ir dārga, un paši šo telpu veidojam. Tieši mēs esam atbildīgi par Baltu dvēseles un mūsu pašu dvēseļu saskaņošanu, par to saglabāšanu un kopšanu.

Baltu pasaules uzskatam, kura pamatvērtības ir dzīvība un dziļās, būtiskās likumsakarībās pamatota saskaņa, ir īpaša nozīme Zemes, dzīvības un cilvēces saglabāšanā. Tāpēc aicinām visus baltu dzīvesveida kopējus ar savām zināšanām un spējām vienoties kopīgai baltu tautu izaugsmi veicinošai rīcībai. Īpaši svarīgi ir vienoties tautas garu pacilājošajos un vienojošajos gadskārtu svētkos un mūža (ģimeņu) godos.

Atbalstām un aicinām piedalīties kultūras ceļa "Baltu ceļš" veidošanā; šīs ieceres aizsācēji ir asociācija "Baltų centras". Ir iecerēts, ka "Baltu ceļš" vīsies caur Lietuvu, Latviju, Poliju un citām valstīm, savienojot ar baltu kultūru un tradīcijām saistītus kultūrvēstures objektus un izpausmes. Baltu kultūras ceļa veidošana sniedz jaunas sadarbības iespējas, tiecoties saglabāt un izcelt baltu savdabību, mantojumu un dvēseli, vienlaikus stiprinot vietējās kopienas un to labklājību.

Aicinām Lietuvas, Latvijas un Polijas valstu vadītājus pievienoties un atbalstīt Baltu ceļa īstenošanu, ierosinot Eiropas Padomē tā iekļaušanu Eiropas kultūras ceļu programmā. Baltu Krivules dalībnieki:

Latvijas Dievturu Sadraudze, dižvadonis Valdis Celms
Senovės baltų religinė bendrija ROMUVA, Valdas Rutkūnas
Fonds "Zīmogs Sarkanā Vaskā", Ingus Freibergs
Jotvingių ir prūsų bendrija, Petras Lukoševičius
Biedrība Viedums, vadītājs Voldis Prancāns
Šventaragio Romuva, Eugenijus Martinkus
Latviskās Dzīvesziņas centrs "Zaltis" valdes priekšsēdētāja, Gunta Dombrovska
Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas "Aukuras", Darius Ramančionis
Latvju Dievtuŗu sadraudze, Piemares draudze (ASV), Andris Rūtiņš
Baltų žynių akademija "Kuronas", Liutauras Balsys - Baltasis
Druvas vidussskolas skolotājs, Aivars Tērauds
Kauno Santakos aukuro bendruomenė, Rimas Pakeris
><><><><><

Baltų tradicinių dvasinių kultūros bendruomenių atstovų sueigos Baltų Krivulės "Baltų dvasia", vykusios Puokainiuose, Latvijoje, 2014 metų spalio 24-26 d.

KREIPIMASIS.

Mes, Baltų Krivulės dalyviai iš Latvijos, Lietuvos, Lenkijos (prūsų ir jotvingių palikuonys), pasidalinome vaizdiniais ir nuomonėmis apie tai, kaip atsiskleidžia ir kaip mus įtakoja Baltų dvasia. Baltų dvasia slypi mūsų kalboje, dainose, latviųdáinās, sakmėse ir pasakose, mūsų rašmenyse ir liaudiškuose raštuose, o taipogi mūsų protėvių žodžiais pavadintuose kalnuose, upėse ir akmenyse, mūsų piliakalniuose ir šventvietėse. Mes, baltų genčių palikuonys, šiandien gyvuojame šioje Baltų dvasinėje erdvėje, ją branginame ir kuriame. Mes patys esame atsakingi už Baltų dvasios ir mūsų asmeninių sielų darną, už jų išsaugojimą bei puoselėjimą.

Baltų gyvybės ir darnos pasaulėžiūra yra ypač svarbi Žemės, gyvybės ir žmonijos išlikimui. Kviečiame visus baltiškos gyvensenos puoselėtojus savo žiniomis ir gebėjimais jungtis bendrai baltų tautas ugdančiai veiklai. Ypač svarbu susijungti per tautos dvasią keliančias bei vienijančias baltiškas kalendorines ir šeimos šventes.
Pritariame ir kviečiame prisidėti prie kultūrinio Baltų kelio kūrimo, kurio sumanytoja asociacija "Baltų centras". Baltų kelias turėtų nusidriekti per Lietuvą, Latviją, Lenkiją ir kitas šalis, jungdamas baltų kultūra ir papročiais pasižyminčias paveldo vietoves bei reiškinius. Kultūrinio Baltų kelio kūrimas suteikia naujas galimybes bendrai veiklai saugant, įprasminant baltišką savastį, paveldą, dvasią, stiprinant vietos bendruomenes bei jų gerovę.

Raginame Lietuvos, Latvijos, Lenkijos Respublikų vadovus pritarti ir paremti Baltų kelio įgyvendinimą, kreiptis į Europos Tarybą dėl jo įtraukimo į Europos kultūrinių kelių programą.

Baltų Krivulės dalyviai:

Latvijas Dievturu Sadraudze, dižvadonis Valdis Celms
Senovės baltų religinė bendrija ROMUVA, Valdas Rutkūnas
Fonds "Zīmogs Sarkanā Vaskā", Ingus Freibergs
Jotvingių ir prūsų bendrija, Petras Lukoševičius
Biedrība Viedums, vadītājs Voldis Prancāns
Šventaragio Romuva, Eugenijus Martinkus
Latviskās Dzīvesziņas centrs "Zaltis" valdes priekšsēdētāja, Gunta Dombrovska
Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas "Aukuras", Darius Ramančionis
Latvju Dievtuŗu sadraudze, Piemares draudze (ASV), Andris Rūtiņš
Baltų žynių akademija "Kuronas", Liutauras Balsys - Baltasis
Druvas vidussskolas skolotājs, Aivars Tērauds
Kauno Santakos aukuro bendruomenė, Rimas Pakeris