Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte/ Dzintara ceļš.

 Tutanhamona dzintars. 
Senā Ēģipte / Dzintara ceļš. 

Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte/ Dzintara ceļš.

15.11.2014 - 25.01.2015

Starptautisks izstāžu projekts, kas apvieno dažādu pasaules muzeju Senās Ēģiptes mākslas kolekcijas.

Tutanhamona dzintars ir viens no „Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” tematiskās līnijas „Dzintara ādere” lielākajiem projektiem, kurš dzintara ceļā iezīmē tā tālāko punktu – Ēģipti.

Galvenie projekta sadarbības partneri ir Kairas Nacionālais muzejs, M.K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā un Potencas Reģionālais Arheoloģijas muzejs Itālijā. Kā zinātniskais konsultants piedalās Luvras Senās Ēģiptes departaments. Projektā ir iesaistīta arī Latvijas Universitāte, Latvijas vēstniecība Kairā, franču arheologi.

Izstāde tiek veltīta Senās Ēģiptes kultūrai, to pasniedzot to kā jaunāko tehnoloģiju un senu artefaktu saspēli. Izstādes komplektu veido Senās Ēģiptes aizkapa kulta priekšmeti, kas mirušajiem tika doti līdz pilnvērtīgai dzīvei viņā saulē.

Izstādes ideja centrējas ap Tutanhamona kapenēs atrasto mazo Baltijas dzintara gabaliņu, Saules dieva Ra simbolu.

Tutanhamona dzintars ir tilts starp reālo un iedomāto. Tā ir vīzija par aizgājušo. Nākotnes tehnoloģijas ļauj acīm uztvert lietas, kas realitātēs eksistē, bet telpā neatrodas. No otras puses - ar klasiski muzejisku pietāti mēs varam iepazīt reālus, izcili vērtīgus artefaktus, kas atrodas konkrētajā telpā, kaut arī tie paredzēti citai videi un laikam.

LNMM Senās Ēģiptes priekšmetu kolekcijā ir kāda statuja. Tā savulaik ne mazums ir cietusi un tikusi vairākos paņēmienos likta kopā, ko attāli varētu nosaukt par restaurāciju. Tas ir faraonu laika ēģiptiešu rakstvedis Meri-Re. Skulptūra slēpj ne vienu vien senu noslēpumu un dažus no tiem apvij kaislīgi zinātniskie strīdi. Viens no tiem attiecas uz skulptūras galvas autentiskumu - vai tā patiešām ir oriģināla, vai ir jau senatnē aizvietota ar kopiju ? Ir ne mazums hipotēžu, tādēļ Mākslas muzejs Rīgas Birža kopā ar Latvijas Universitāti ir uzsācis nopietnu skulptūras materiāla - granīta - izpēti. Rezultāti ar nepacietību tiek gaidīti pat ārvalstīs, kur jau sen tiek uzturēts zinātniskais disputs par Meri-Re skulptūras īpatnējo raksturu un tās unikalitātes esamību vai neesamību.

Attēlos. Meri-re stēla. Farona Tutmosa IV laikabiedrs (1413.-1405.g. p.m.ē.). Ap 1400.g. p.m.ē. Granīts. LNMM kolekcija.

http://rigasbirza.lv/izstades/tutanhamona-dzintars-sena-egipte-dzintara-cels

Baltu Sakrālais Mantojums 2014

Baltu Sakrālais Mantojums 2014. gada 22. un 23. novembrī Ādažu Kultūras centrā

Mīļas Māras istabiņa

Pilna sīku šūpulīšu;

Kad to vienu kustināja,

Visi līdzi līgojās.

Programma.

Sestdiena 22. novembris:

11:00-12:00	Reģistrācija
12:00	Mūzikas valoda Instrumentu spēle, balsu sadziedāšanās	Anda Ābele, folkloriste un mūziķe
13:00	Rotu valkāšanas tradīcijas Latvijā	Elīna Kūle-Braže, vēsturniece
13:50	Eko domāšana – latvisks pasaules uzskats	Dace Kalniņa, bioloģiskās saimniekošanas veicinātāja
14:40-15:30	Tējas pauze
15:30	Nāc, Dieviņ, uz manīm Šovakar vakarēt; Balti mani liepas galdi, Tīra mana istabiņa.	Liene Zvirbule, zāļu sieva, pirtniece
16:20	Dzintars latviskās dzīvesziņasstūrakmenis	Vilnis Brils, dzintara terapeits, pirtnieks
17:10	Par „Šamanismu” īss apraksts: Kas īsti ir „šamanisms” pēc būtības! Kāda varēja būt „seno latviešu” „Šamaniskā kultūra. [Praktiskās darbības] Kāda varētu būt 21. Gs. Latviešu „šamaniskā kultūra”?	Jānis Filks, „Šamanisma” praktizētājs, „Šamanisma – Mūsu Senču Gudrība” apmācības centra vadītājs.
18:30 – 19:00	Sadziedāšanās

Svētdiena 23. novembris:

9:50	Muzikāla sasveicināšanās
10:00	21.gs. latvieša identitāte un tās stiprināšanas iespējas	Inese Krūmiņa, folkloriste, audēja, Latvijas 3x3 kustības vadītāja
10:50	Saules gadskārta latviskajā Dzīvesziņā jeb kalendārs kultūras nospiedums tautā	Irēna Saprovska,„Nodibinājuma Māras loks” vadītāja
11:40	Daži Baltu dvēseles kopšanas aspekti	Ziedonis Kārkliņš, pirtnieks, Baltu zīmju enerģētiskās sistēmas skolotājs
12:30-14:00	Pusdienas pārtraukums
14:00	Senā, sakrālā dzīvesziņa mūsdienu kultūrtelpā un nākotnes sabiedrības vīzijā.	Solvita Lodiņa, "Kustība par latvisku kultūru izglītībā" vadītāja
14:50	Latviskais pasaules uzskats – pirts loma tajā	Juris Batņa, ārsts, psihoterapeits, pirtnieks, „Lauku pirtnieks” priekšsēdētājs
15:40	Latviskā senticība – baltu un somugru pasauļu savienošanās	Dāvis Stalts, folklorists
16:30 – 17:00	Tējas pauze
17:00	Valodiņa Dieva dota - par valodu un identitāti.	Austris Grasis, valodnieks
17:50	Nacionālā identitāte, dzīvesziņa un skola	Ojārs Rode, tautskolas „99 baltie zirgi” vadītājs
18:40 – 19:30	Muzikāls noslēgums
Abas konferences dienas būs iespēja satikt dažādu amatu meistarus un iegādāties to darinājumus.

==========

Baltu Sakrālā Mantojuma saiets savu regularitāti iemantojis pateicoties latviešu nerimstošai interesei par savas tautas mantojumā meklējamajām patiesībām: 

Kāda nozīme cilvēces attīstībā ir dzīvesveidam saskaņā ar dabas ritmu; tradīciju loma tautas veidošanās procesos un pastāvēšanā; Kāpēc nepieciešama cilvēka un visuma spēku sadarbība dabas svētvietās, un vai neaizstājamas mūsu veselībai un attīstībai ir sadzīves ieražas un gadskārtu rituāli?
Šobrīd latviešiem ir svarīgi izprast savu vietu kopējā pasaules organismā, kur katra tauta pilda zināmu funkciju un ir neaizvietojama. Lai apzinātu latviešu tautas misiju visuma vēsturē un veicamo rīcību nākotnē, mums sākotnēji jāaptver sava izcelsme un identitātes īpatnības.
Apzinoties laika pārbaudi izturējušu zināšanu un ieražu pārmantojamības nozīmību ģimenē, iedzīvināsim un vairosim tikumības izpratni, kas devusi iespēju cilvēku kā dabas daļas pastāvēšanai šodienas Latvijas teritorijā ar tai raksturīgajiem dabas un ģeopolitiskajiem apstākļiem.

Saieta mērķis:
Stiprināt Latviešu tautas pašapziņu un pārliecību par stabilu pašnoteikšanos un izaugsmi esošajā Latvijas teritorijā Pasaules pārmaiņu kontekstā.
Rosināt tradicionālo kultūras vērtību izplatību un zināšanu sekmīgu pielietojamību katra indivīda identitātes, ģimenes un savstarpējo attiecību veidošanā un izkopšanā.
Sekmēt zinātnieku, nozaru profesionāļu, varas pārstāvju, nevalstisko organizāciju, izglītojošo iestāžu pārstāvju un uzņēmēju savstarpējo sapratni un sadarbību tradicionālās kultūras un vēstures padziļinātā izpētē un vienotību tautas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatvirzienu veidošanā.

Uz saietu aicināti:
Latvieši un citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti savas personības izaugsmē ar nacionālās pašapziņas un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā.
Konference veidota tā, lai būtu iespējams iepazīties ar labo piemēru praksi, teorētiskajām zināšanām un jaunākajiem pētījumiem.

SENVĒSTURES GODINĀŠANA TURLAVAS PAGASTĀ 9. novembrī

SENVĒSTURES GODINĀŠANA TURLAVAS PAGASTĀ.
2014. gada 9. novembrī, plkst. 15:00 Turlavas Kulturas namā.
15:00 Atklāšana Kulturas namā.
Ekskursija uz Lipaiķu pilskalnu.
16:00 Lekcija “Pilskalni un senie simboli ap mums”.
Sadziedāšanās.
17:30 Biedrības Dižavots darbība.
Iespeja iepazīt un iegādāties senās Baltu rotas.
Uguns kuršana un Spēka dziesmas pie Dižgaiļu estrādes.
Bezmaksas pasākums.
Lūgums līdzi ņemt nelielu cienastu sev un draugiem!

Rīko:
biedrība "Dižavots"
Atbalsta:
Turlavas pagasta pārvalde
Fonds "Zīmogs Sarkana vaskā".
Latviskās Dzīvesziņas centrs "Zaltis"

Izstāde “KELIAS / CEĻŠ / KETT” Veltījums Baltijas Ceļa 25. gadadienai.

Izstāde “KELIAS / CEĻŠ / KETT”
10.10.2014 - 03.11.2014

Latvijas Mākslinieku savienības galerija, 11.novembra krastmala 35, Rīga
Galerijas darba laiks: no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12.00 – 17.00

Juris Utāns, Patrīcija Brekte (Latvija),Tanja Muravskaja, Vano Allsanu (Igaunija), Violeta Adomaitytė, Vilmantas Marcinkevičius (Lietuva) ir tikai daži no māksliniekiem, kuri ar saviem darbiem piedalās izstādē „KELIAS/CEĻŠ/KETT”, kas no 10. oktobra līdz 3. novembrim būs apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11.novembra krastmalā 35. Izstāde ir veltīta „Baltijas ceļa” 25. gadadienai. Tās ietvaros apvienojušies mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, lai laikmetīgā veidā paustu savu attieksmi par Baltijas kopīgo vēsturi un tagadni. Izstādes atklāšana notiks 10.oktobrī plkst. 17.00. Izstādi organizē Lietuvas Mākslinieku asociācija, Latvijas Mākslinieku savienība un Igaunijas Mākslinieku asociācija.

Izstādes „KELIAS/CEĻŠ/KETT” mērķi ir pieminēt „Baltijas ceļu” - šī vēsturiskā notikuma nozīmību Baltijas valstu vēsturē un uzsvērt Baltijas valstu vienotību un tiekšanos pēc neatkarības. Izstāde apvieno Baltijas valstu māksliniekus vienā projektā, atspoguļojot mūsdienu pretrunīgo situāciju pasaulē, salīdzinot mūsdienu modernās mākslas tendences Baltijas valstīs. Izstādes darbi atspoguļo Baltijas ceļa tematiku – brīvību, neatkarību, valstiskumu, Baltijas valstu identitāti, kā arī vārda “ceļš” asociācijas – attīstību, virzību, cilvēku dzīves ceļu.

Izstāde būs interesants ieskats mūsdienu Baltijas mākslā, jo no katras valsts piedalās 12 dažādu mākslas veidu pārstāvji, kuru darbos vērojama gan krāsu ekspresija un izteiksmīgu triepienu faktūras, gan arī minimālisms un lietišķums, kas parāda cik ļoti dažādi cilvēki izjūt „Baltijas ceļu”. Arī katram māksliniekam asociācijas par šo notikumu ir pilnīgi savādākas, tāpēc izstādē eksponētie darbi atspoguļo plaša spektra emociju, uztveres un sajūtu daudzveidību.

Izstādē iekļauta Igaunijas Mākslinieku savienības kolekcija (kuratore Inga Heamägi), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija (kuratori Igors Dobičins, Inese Baranovska) un Lietuvas mākslinieku savienības kolekcija (kuratore Dovilė Tomkutė - Veleckienė). Projekta iniciators ir Lietuvas Mākslinieku savienības galerija ARKA un izstādes kuratore Dovilė Tomkutė - Veleckienė.

Izstādes ietvaros Latvijas Mākslinieku savienība plāno īstenot vairākas aktivitātes par godu „Baltijas ceļa” 25. gadadienai – radoši izzinošās darbnīcas, sadarbojoties ar komiksu žurnālu „kuš!”, Tautas Frontes muzeju un Lietuvas un Igaunijas vēstniecībām Latvijā, aktualizējot šī notikuma nozīmību bērnu un jauniešu vidū, kā arī diskusijas, kurās aicināti piedalīties ar „Baltijas ceļa” aktivitātēm saistīti cilvēki. Aicinām ikvienu sekot līdzi turpmākajai informācijai www.lms.lv.

Sadarbības partneri un atbalstītāji: Lietuvas Kultūras padome (Lietuvos Kultūros taryba), Lietuvas Ārlietu ministrija, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas vēstniecība Igaunijā, Igaunijas Ārlietu ministrija, „Libra Vitalis”, „Europa City Hotel Vilnius”, „Igepa Group”, „Petro Ofsetas”, „LMS Galerija”, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Pērnavas muzejs, Igaunijas Nacionālā bibliotēka, „Nissan” pārstāvis „Norde autocentrs”.

***
Latvijas Mākslinieku savienības galerija, 11.novembra krastmala 35, Rīga
Galerijas darba laiks: no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12.00 – 17.00
http://www.estemb.lv/lv/jaunumi/aid-1118

Par latviešu reliģiskajiem priekšstatiem. Dr. Manfrēda fon Betihera lekcija

DAAD-vieslektora Dr. Manfrēda fon Betihera (Manfred von Boetticher) vieslekcija

Latviešu zemnieku reliģiskie priekšstati vācu mācītāju vizitāciju protokolos (16.-18. gs.)

Pirmdien, 13. oktobrī, plkst. 18:00
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, 
510. auditorijā, Aspazijas bulv. 5, Rīgā

Vācu mācītāji, kuri agrajos jaunajos laikos apceļoja savas latviešu draudzes, bieži vien ziņoja, ka tajās tiek piekoptas „māņticīgas paražas”. Vācu mācītāju vizitāciju protokoli vēstures pētniecībā tiek interpretēti divējādi. Pirmkārt, tie atspoguļo galvenokārt vācu mācītāju stereotipiskos priekšstatus par latviešu zemnieku reliģisko dzīvi. Otrkārt, tajos aprakstīti reāli latviešu zemnieku dievbijības novērojumi. Ja tā, tad rodas jautājums, vai šī dievbijība ietvēra sevī arī tos latviešu reliģiskos priekšstatus, kādi eksistēja pirmskristianizācijas laikā? Varbūt ir pat iespējams šos reliģiskos priekšstatus rekonstruēt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tiks rastas vieslekcijas laikā, pamatojoties uz detalizētu dažādu vēstures avotu izpēti.

Dr. Manfrēds fon Betihers ir arhivārs un vēsturnieks. Studējis vēsturi, krievu un latīņu valodas Getingenē. Līdz 2013. gadam doktors fon Betihers bija ilggadējs Lejassaksijas Valsts arhīva vadītājs Hannoverē, sarakstot daudz publikācijas par Lejassaksijas vēsturi. No 2013. gada pavasara semestra Dr. Betihers ir Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) vieslektors Rīgā.

Darba valodas: vācu un latviešu
Dalība: bez maksas

Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg"

Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg" Senās Pils svētkos Vecpiebalgas pilsdrupās.

Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg"

Biedrība "Heiligenberg" piedalās Castrum Prebalge festivāla organizēšanā un nodarbojas ar Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu teritorijas izpēti laika periodā XII.- XIV.gs., uzsvaru liekot uz senajām cīņām.
Klubs kā oficiāla organizācija- biedriba reģistrēta 2013.gada 28. novembrī, pirmsākumi meklējami 2011. gada rudenī, kad apvienojās bijušie "Tērvetes zemgaļu" dalibnieki ar neatkarīgiem vēstures entuziastiem, sākotnēji izveidojoties kopai "Zvetes igmaļi". 

2013. gada sakumā tika nomainīts nosaukums uz "Heiligenberg", ņemot par pamatu XIII.gs beigu Vācu ordeņa nocietinājumu Tērvetes Svētajā kalnā un tā vācisko nosaukumu Heiligenberga.

Pasākums Jaunpiebalgā "Samīļo Gauju"

Lai Gauja elpo un dzīvo! 

Atnāc, uzzini un piedalies Gaujas sakopšanas un mīļošanas pasākumā 

18.oktobrī no plkst.11.00 Jaunpiebalgas Tautskolā un vēlāk 12.00 pie Gaujas.
Pēc darba kopīgās sarunās ritināsim domu par turpmākiem darbiem.

Jaunpiebalgas novada dome, GAUJAS IELA 4, JAUNPIEBALGA, Latvia

Iesaki kandidātu Vecpiebalgas novada domes apbalvojumam!

Iesaki savu kandidātu Vecpiebalgas novada domes apbalvojuma piešķiršanai!
Lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Vecpiebalgas novada attīstību, izaugsmi, atpazīstamību un cilvēku labklājību, novada dome aicina ikvienu iedzīvotāju ieteikt kandidātus apbalvojumu saņemšanai - novada uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pašvaldības darbiniekus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, kuri sekmīgi darbojušies uzņēmējdarbības veicināšanas, vides kvalitātes uzlabošanas, sociālā atbalsta sniegšanas, kultūrvides veidošanas, veselīga dzīvesveida popularizēšanas un sporta jomā. 

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, apbalvojumi tiks pasniegti Valsts svētku svinīgajā pasākumā novembrī. Aizpildītu anketu vai iesniegumu ar pamatojumu apbalvojuma saņemšanai lūgums sūtīt uz e-pastu:
vecpiebalga@vecpiebalga.lv
iesniegt pagastu pārvaldēs vai administratīvajā centrā līdz 14.oktobrim (ieskaitot).
Anketu var lejupielādēt šeit:
http://www.vecpiebalga.lv/aktualitates/iesaki

 

Vecpiebalgā piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Ansim Zeltiņam.

Gatavojoties Latvijas 96. gadadienas un Lāčplēša dienas svinībām, 15.oktobrī plkst.15.00 pie Vecpiebalgas vidusskolas tiks atklāta piemiņas plāksne Lāčplēša kara ordeņa kavalierim ANSIM ZELTIŅAM .

Ansis Zeltiņš ir bijušais 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulka pulkvedis. Dzimis 1863.gada 30.oktobrī Mēdzūlas pagagasta "Kaļēnos". Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu.

Lāčplēša kara ordenis Ansim Zeltiņam piešķirts 1921.gadā.

Ansis Zeltiņš miris 1942.gada 11.septembrī. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Pasākumā piedalīsies Latvijas valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" prezidents Jānis Ivars Kasparsons, A.Zeltiņa dēls Namejs Zeltiņš u.c. Piemiņas plāksnes autors ir Vecpiebalgā dzimušais Jānis Strupulis.

Pasākumu atbalsta 

Vecpiebalgas novada dome http://www.vecpiebalga.lv/aktualitates

un Vecpiebalgas vidusskola.

Populārzinātniskas lekcijas par Latvijas vēsturi.

Vēstures un filozofijas fakultāte aicina apmeklēt jaunu populārzinātnisko lekciju ciklu par Latvijas vēsturi.
Andris Šnē, LU Vēstures un filozofijas fakultāte

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, sākot no 15. oktobra, trešdienu vakaros aicina apmeklēt jaunu populārzinātnisko lekciju ciklu “Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices”.

Šis lekciju cikls, turpinot iepriekšējā ziemā ar ciklu “Vēstures mozaīka” aizsākto tradīciju, tiek rīkots vēstures pētījumu un atziņu popularizēšanai, aicinot ikvienu interesentu apmeklēt sev interesējošās lekcijas. Kopumā cikla ietvaros notiks desmit lekcijas par Latvijas vēstures daudzveidīgajiem aspektiem, sākot ar akmens laikmetu un skandināvu vikingu darbību līdz pat pagājušā gadsimta sarežģītajām vēstures norisēm.

Lekcijas notiks katru trešdienu no 15. oktobra līdz 17. decembrim plkst. 18.00 LU Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā. Lekcijas ilgs pusotru stundu un pēc tām paredzēta diskusija. Lekcijas būs skatāmas tiešraidē LU portālā. Arī lekciju videoieraksti būs pieejami LU portālā, kā arī YouTube vietnē.

Lekciju ciklā “Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices” paredzētas šādas tēmas:
15. oktobrī: Prof. Andrejs Vasks: Jaunākās atziņas par akmens laikmetu Latvijā.
22. oktobrī: Doc. Andris Šnē: Karotāji, tirgotāji vai kolonizatori: skandināvi Latvijas teritorijā vikingu laikmetā.
29. oktobrī: Prof. Ilgvars Misāns: Hanzas loma Latvijas vēsturē.
5. novembrī: Prof. Gvido Straube: Krogs 18. un 19. gs. Latvijas iedzīvotāju ikdienā.
12. novembrī: Asoc. prof. Ēriks Jēkabsons: Latvieši un karadienests (19. gs. – 20. gs. sākums).
19. novembrī: Prof. Ilgvars Butulis: Kā tapa Latvija? Latvijas valsts pirmie gadi (1918. – 1920. g.).
26. novembrī: Prof. Antonijs Zunda: Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. – 1990. g.
3. decembrī: Asoc. prof. Harijs Tumans: Antīkās pasaules pēdas Rīgas ielās.
10. decembrī: Asoc. prof. Valda Kļava: Intrigas ap Livoniju: cīņa par Rīgas arhibīskapa koadjutora vietu 16. gs. 50. gados.
17. decembrī: Doc. Mārtiņš Mintaurs: Latvijas vēstures rakstīšana un literatūra: dažas paralēles 20. gadsimta kultūras vēsturē.

Lekcijas apmeklēt aicināts ikviens interesents!

http://www.lu.lv/zinas/t/29398/

BALTU KRIVULE- Baltu tradicionālās garīgās kultūras saiets (LV, LT)

Baltu tradicionālās garīgās kultūras kopienu pārstāvju saiets BALTU KRIVULE
Pokaiņos, 2014. gada 24.–26.oktobrī
BALTU DVĒSELE

Dalīsimies priekšstatos, viedokļos un pieredzē par to, kas ir Baltu dvēsele. 

Mēs zinām, ka tās ir mūsu dziesmas, mūsu dainas, teikas un pasakas, mūsu zīmes un raksti, arī mūsu kalni, upes un akmeņi, mūsu pilskalni un svētvietas. Runāsim par to, kā mēs, 21. gadsimta ļaudis, jūtamies šai Baltu dvēseles telpā, ko tajā un ko ar to darām, kā tajā dzīvojam, kāda ir mūsu pašu dvēsele. Tieši mēs paši visvairāk esam atbildīgi par šīs Baltu dvēseles un mūsu individuālo dvēseļu saskaņošanos, par to kopšanu. 

Par to, kā mūsu dvēseles aug un pilnveidojas Baltu dvēseles telpā, kā Baltu dvēsele pilnveidojas mūsu dvēseļu saskaņā. Kā tā jūtas? Ko tā no mums "prasa" un ko dod? Kā tā mūs sargā? Un kā mums ir jāsargā viņa?

http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2014/10/baltu-krivule.html

Latviai kviečia Baltų Krivulę „Baltų dvasia“ 

Šaukiama Baltų Krivulė | R. Pakerio nuotr.
Spalio 24–26 d. Latvijoje, Pokainiuose rengiama Baltų krivulė „Baltų dvasia“.
Baltų krivulė tai Baltų tradicinių dvasinių bendruomenių visuotinė metinė sueiga kurioje dalinamasi dvasine patirtimi, mintimis, žodžiais ir apeiginiais veiksmais stiprinama baltų vienybė.

Krivulėje kviečiami dalyvauti, skaityti pranešimus ir pasisakyti visi baltų kultūros puoselėtojai.

Tai jau antroji Baltų krivulė Latvijoje. Pirmoji vyko 2012-ųjų vasarą. Jos tema buvo „Žemė ir Tradicija“.

Krivulės dalyviai keisis nuomonėmis ir patirtimi apie baltų dvasinės tradicijos svarbą. „Mūsų dvasinės stiprybės šaltinis yra mūsų dainos, sakmės ir pasakos, mūsų rašmenys ir liaudiški raštai, o taipogi mūsų kalnai, upės ir akmenys, mūsų piliakalniai ir šventvietės. Šių metų krivulėje kalbėsime apie tai, kaip mes, XXI amžiaus žmonės, jaučiamės šioje Baltų dvasinėje erdvėje, ką su ja darome, kaip joje gyvuojame, kokia yra mūsų pačių siela. Būtent mes patys labiausiai esame atsakingi už šios Baltų dvasios ir mūsų asmeninių sielų darną, už jų puoselėjimą. Aptarsime tai, kaip mūsų sielos auga ir vystosi Baltų dvasinėje erdvėje, kaip Baltų dvasia tobulėja mūsų sielų santaikoje. Kaip mus saugo? Ir kaip mums ją saugoti, išsaugoti?“, – skelbia krivulės rengėjai.

Baltų Krivulė Latvijoje, 2012 m. | R. Pakerio nuotr.

Krivulės „Baltų dvasia“ programa:

Penktadienis, spalio 24 d.
Nuo 16.00 – atvykimas, registracija, įsikūrimas viešbutyje, kava.
19.00 – Protėvių vėlių pagerbimas.
21.00 – bendros vaišės, dainos ir pokalbiai.

Šeštadienis, spalio 25 d.
9.00 – Pusryčiai.
10.00 – Krivulės atidarymas, vėliavos, himnai, prakalbos.
10.30 – Susipažinimo ratas, kiekvienam dalyviui ~3 min. (su vertimu).
13.00 – Pietūs (renginio vietoje: ant laužo virta sriuba).
13.30 – Pranešimai ( po 15–20 min.).
16.00 – Kavos pertraukėlė.
16.30 – Pranešimai, rezoliucijos aptarimas.
19.00 – Vakarienė (ant laužo pagamintas valgis).
20.00 – Bendras dainų ir pokalbių vakaras.
20.00 – Bendraminčių darbo grupė „Kokia yra Mūsų žemė“. Diskusija „Minčių jėga ir energijos atgaivinimas aplinkoje“.

Sekmadienis, spalio 26 d.

9.00 – Pusryčiai.
10.00 – Išvyka į šventvietes, apeiga.
14.00 – Pietūs. Atsisveikinimas.

Paraiškas pateikti iki spalio 6 d! Pranešimų tekstus atsiųsti iki spalio 15 d. Mokestis 40 EUR (su nakvyne ir maitinimu).
http://alkas.lt/2014/09/17/latviai-kviecia-baltu-krivule-baltu-dvasia-registracija

Lekcija Piebalgā "Kultūrvēsturiskie akmeņi Latvijā un Piebalgas ainavā"

7.oktobrī pilkst 13.00 Jaunpiebalgas Reģionālajā tautskolā,

ekskursija pa Vecpiebalgas novada kultūrvēsturiskās vietām-akmeņi, koki...

plkst.16.30 - tautskolā lekcija:

Kultūrvēsturiskie akmeņi Latvijā un Piebalgas ainavā.

stāstīs Andris Grīnbergs /dabas pētnieks, vēsturnieks, Mg.hist./

Aicināti visi interesenti, kas vēlas apzināt, uzzināt, izprast, saglabāt un sajust Jaunpiebalgas novada vērtības!

Līdzdalības vēlamais ziedojums 2,- EUR.

Informācijai: Vita Žīgure, t. 29230240

Izstāde "Noslēpumainā Baltu pasaule"

Morāvijas muzejā Brno, Čehijā, Latvijas vēstnieks Alberts Sarkanis ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas vēstniekiem, kā arī ar Čehijas kultūras ministru Jirži Balbinu un Brno mēru Romanu Onderku (Roman Onderka) atklāja izstādi "Noslēpumainā baltu pasaule".

Izstādi ir sagatavojuši 35 muzeji, galerijas un zinātniskie pētniecības centri, tajā skaitā 10 no ārvalstīm, starp kuriem ir arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Izstāde atspoguļo Baltijas un čehu zemju vēsturisko saikni no akmens laikmeta līdz 16.gadsimtam.

Ekspozīcija ir dalīta divās daļās – "Baltija pirms baltiem" un "No sv.Adalberta līdz Jageloņiem". Pirmajā daļā – "Baltija pirms baltiem" – tiek demonstrētas kopīgās kultūras iezīmes un pirmie tirdzniecības kontakti. Savukārt otrajā daļā - ,"No sv. Adalberta līdz Jageloņiem" – tiek stāstīts par čehu zemju lomu kristietības ieviešanā Baltijā un tirdzniecības un kultūras saiknēm starp reģioniem. Ekspozīcijā ir redzami vairāk nekā 2000 oriģinālie eksponāti, kuru vairākums Čehijā tiek izrādīti pirmo reizi.

Tās laikā līdz nākamā gada septembrim notiks literārie un kino vakari par Baltijas valstīm, kā arī atsevišķas izstādes par katru valsti. Ar Latvijas vēstniecības atbalstu no februāra līdz martam būs skatām izstāde, kas veltīta Latvijas vēstures tematikai – "Vēstules no Sibīrijas uz bērza tāss". Savukārt Latvijas folklorai un daiļradei veltītā izstāde "Latviešu cimdi" būs skatāma no aprīļa līdz maijam.

Ziņas autors: Latvijas vēstniecība Prāgā.

The exhibition takes place under the auspices of: 

Ministry of Foreign Affairs of the Czech Republic

Ministry of Culture of the Czech Republic 

Ambassador of the Lithuanian Republic, H.E. Aurimas Taurantas 

Ambassador of the Latvian Republic, H.E. Alberts Sarkanis

Ambassador of the Estonian Republic, H.E. Lembit Uibo 

Mayor of Brno, Roman Onderka

Vairāk par izstādi var uzzināt:
http://www.mzm.cz/en/the-world-of-the-mysterious-balts/

Velomīļi viesojas Livonijas Pārdaugavas hercogistē.

Braucienā ar velosipēdu baudīt rudens zeltā greznoto Pārdaugavu - Jāņa Akuratera muzejs Projekta "Katram sava Rīga" ietvaros 2014.gada 4.oktobrī akcija/ veloceļojums "Mājīgums, miers un patvērums - Pārdaugava". Programmā: Plkst.12:00 akcijas - ceļojuma sākums Žaņa Lipkes memoriālā (Mazais Balasta dambis 8). Memoriāla apskate - stāsts par patvērumu un izglābšanu. Ķīpsalas koka māju stāstu iepazīšana Lienes Zemītes vadībā. Raiņa un Aspazijas ceļi Pārdaugavā no Baložu ielas līdz Dīķa ielai. Stāsti par Jāņa Rozentāla dzīvi pie vācbaltu gleznotāja Bernharda Borherta Viesošanās Pārdaugavas hercogistē. Mirkļa burvība Jāņa Akuratera mājā.Ceļojuma noslēgums Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā (O.Vācieša ielā 19).  Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. hercogiste.blogspot.com Aktīva dzīvesveida piekritēji interesējās gan par Pārdaugavas vides sakārtošanu un vēstures peripetijām, gan arī novērtēja senās baltu rotas un citus suvenīrus!