2014. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLIS.
Latvijas Arheologu biedrība apvieno visas Latvijas arheologus, kopā ap 60 biedrus. Biedrība veic dažādas iekšējas un ārējas aktivitātes, realizē projektus, popularizē Latvijas arheoloģiju un arheoloģiskās vietas.
Latvijas arheologu pārstāvniecība nosaka, ka gada arheoloģijas piemineklis ir Veckuldīgas pilskalns. Kuldīgas pašvaldība veic pilskalna kopšanas, labiekārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus, bet Latvijas Arheologu biedrība sola nodrošināt informatīvu atbalstu.
Gada arheoloģijas pieminekļa nominācijai ir vēl kāds cits uzdevums: pievērst cilvēku domas arheoloģiskajām vietām kā nozīmīgai Latvijas kultūrvēstures un ainavas sastāvdaļai, varbūt pat latviešu būtības visdziļākajām un paslēptākajām vērtībām.
Kāpēc Veckuldīgas pilskalns? Tas ir Kurzemes pilskalns ar vienu no lielākajiem plakumiem, Kurzemes centrālais pilskalns. Latvijas pilskalnu dižākais apzinātājs Ernests Brastiņš, uzsākot Kurzemes un reizē arī visas Latvijas pilskalnu uzmērīšanu, kā centru visam plašajam darbam izvēlējās tieši Veckuldīgas pilskalnu, pēc kura orientēja visus pārējos Kurzemes pilskalnus.
Varētu stāstīt pat pietiekoši daudz par Veckuldīgas pilskalnu, bet tik un tā ļoti daudz kas paliks nepateikts, jo pilskalns ir gan liels, gan varens, gan labi nocietināts, gan ar priekšpili un senpilsētu un arheoloģiski gandrīz nepētīts.
Veckuldīgas pilskalns (J.Urtāna foto)
1922.gada 16.augustā Ernesta Brastiņa pilskalnu uzmērīšanas ekspedīcija nonāca Veckuldīgas pilskalnā, savā dienasgrāmatā E. Brastiņš ieraksta:
Pie telts atnācis kāds dīvains cilvēks. Tas daudzinātais burvis Foltheims. Viņš pats stāsta, ka to nevarot nokaut ne nozāļot. To esot daudzkārt gan darījuši, bet nekas neesot iznācis. Burvis žēlojas, ka ļaudis esot garīgas lietas aizmirsuši un kalpojot miesai. Viņš esot tik vecs, ka esot redzējis Kuldīgu vēl ar lubu jumtiem. Apkārt pilij gar jumtu bijušas misiņa mēles, kas vējam pūšot šķindējušas.
(E. Brastiņš. Kā es meklēju pilskalnus. Pēdējā Brīdī. – 1927.g. 27.augustā.)
Ir apkopotas visu Latvijas pilskalnu teikas, tomēr ne par vienu nav stāstīts, ka ap pils jumtu būtu misiņa mēles, vienīgi par Veckuldīgas pilskalnu. Kāpēc lai nebūtu bijis tāds rotājums, skaņas rotājums, kāda nav citur, Eola arfa, kā tagad to teiktu. Varbūt pat vēl pavisam kas cits: iekārta, kas rada tādu skaņu, kas var atbaidīt ienaidnieku. Tas paliek vēl neizdibinats noslēpums.
Kurši vienmēr ir bijuši lepni un šo īpašību nav zaudējuši arī mūsdienās. Un lepnajiem Kuldīgas kuršiem pieder Veckuldīgas pilskalns, kas ar šo tiek pasludināts par Gada arheoloģijas pieminekli.
Juris Urtāns
(Uzruna Kuldīgā, nominējot Gada arheoloģijas pieminekli 2014.gada 7.februārī)
Veckuldīgas pilskalns atrodas ap 3,5 km uz Z no Kuldīgas centra, Ventas kreisajā krastā. Pilskalns ierīkots 15 – 20 m augstā zemes ragā, kurš veidojies Veckuldīgas upītei ietekot Ventā. DR pusē no parējās augstienes pilskalns atdalīts ar grāvi un ar ap 100 m garu, 20 m platu un līdz 6 m augstu valni. Kalna izlīdzinātajam plakumam plānā ir noapaļota kvadrāta formā un tas ir ap 100 x 100 m liels. Plakumā konstatēts līdz 1,6 m dziļš kultūrslānis. Uz DR no pilskalna starp Ventu un Veckuldīgas upīti atradusies ap 1 ha liela priekšpils, kura R pusē bija norobežota ar ap 40 m garu, tagad aizmilzušu grāvi. Tālāk aiz tā ap 9,5 ha lielā platībā atradās senpilsēta. Pārbaudes izrakumos gan priekšpilī, gan senpilsētā konstatēts 0,25 – 1,5 m dziļš kultūrslānis. Kuršu senpilsēta pie Veckuldīgas pilskalna pastāvējusi vēl līdz 1355.gadam, kad tai ieradīta jauna vieta tuvāk 13.gs. vidū celtajai vācu mūra pilij. Pēc dažu vēsturnieku uzskatiem Veckuldīgas pilskalnā bijis gan kuršu zemes Bandavas centrs, gan 1230.gadā minētā kuršu karaļa Lamekina rezidence.
J. Urtāns, A. Šnē, J. Asaris. Latvijas pilskalni. Eiropas kultūras mantojuma dienas. – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 1998. – Nr. 42.
Autors Artūrs Tomsons
Gada arheoloģijas pieminekļa nominācijai ir vēl kāds cits uzdevums: pievērst cilvēku domas arheoloģiskajām vietām kā nozīmīgai Latvijas kultūrvēstures un ainavas sastāvdaļai, varbūt pat latviešu būtības visdziļākajām un paslēptākajām vērtībām.
Kāpēc Veckuldīgas pilskalns? Tas ir Kurzemes pilskalns ar vienu no lielākajiem plakumiem, Kurzemes centrālais pilskalns. Latvijas pilskalnu dižākais apzinātājs Ernests Brastiņš, uzsākot Kurzemes un reizē arī visas Latvijas pilskalnu uzmērīšanu, kā centru visam plašajam darbam izvēlējās tieši Veckuldīgas pilskalnu, pēc kura orientēja visus pārējos Kurzemes pilskalnus.
Varētu stāstīt pat pietiekoši daudz par Veckuldīgas pilskalnu, bet tik un tā ļoti daudz kas paliks nepateikts, jo pilskalns ir gan liels, gan varens, gan labi nocietināts, gan ar priekšpili un senpilsētu un arheoloģiski gandrīz nepētīts.
Veckuldīgas pilskalns (J.Urtāna foto)
1922.gada 16.augustā Ernesta Brastiņa pilskalnu uzmērīšanas ekspedīcija nonāca Veckuldīgas pilskalnā, savā dienasgrāmatā E. Brastiņš ieraksta:
Pie telts atnācis kāds dīvains cilvēks. Tas daudzinātais burvis Foltheims. Viņš pats stāsta, ka to nevarot nokaut ne nozāļot. To esot daudzkārt gan darījuši, bet nekas neesot iznācis. Burvis žēlojas, ka ļaudis esot garīgas lietas aizmirsuši un kalpojot miesai. Viņš esot tik vecs, ka esot redzējis Kuldīgu vēl ar lubu jumtiem. Apkārt pilij gar jumtu bijušas misiņa mēles, kas vējam pūšot šķindējušas.
(E. Brastiņš. Kā es meklēju pilskalnus. Pēdējā Brīdī. – 1927.g. 27.augustā.)
Ir apkopotas visu Latvijas pilskalnu teikas, tomēr ne par vienu nav stāstīts, ka ap pils jumtu būtu misiņa mēles, vienīgi par Veckuldīgas pilskalnu. Kāpēc lai nebūtu bijis tāds rotājums, skaņas rotājums, kāda nav citur, Eola arfa, kā tagad to teiktu. Varbūt pat vēl pavisam kas cits: iekārta, kas rada tādu skaņu, kas var atbaidīt ienaidnieku. Tas paliek vēl neizdibinats noslēpums.
Kurši vienmēr ir bijuši lepni un šo īpašību nav zaudējuši arī mūsdienās. Un lepnajiem Kuldīgas kuršiem pieder Veckuldīgas pilskalns, kas ar šo tiek pasludināts par Gada arheoloģijas pieminekli.
Juris Urtāns
(Uzruna Kuldīgā, nominējot Gada arheoloģijas pieminekli 2014.gada 7.februārī)
Veckuldīgas pilskalns atrodas ap 3,5 km uz Z no Kuldīgas centra, Ventas kreisajā krastā. Pilskalns ierīkots 15 – 20 m augstā zemes ragā, kurš veidojies Veckuldīgas upītei ietekot Ventā. DR pusē no parējās augstienes pilskalns atdalīts ar grāvi un ar ap 100 m garu, 20 m platu un līdz 6 m augstu valni. Kalna izlīdzinātajam plakumam plānā ir noapaļota kvadrāta formā un tas ir ap 100 x 100 m liels. Plakumā konstatēts līdz 1,6 m dziļš kultūrslānis. Uz DR no pilskalna starp Ventu un Veckuldīgas upīti atradusies ap 1 ha liela priekšpils, kura R pusē bija norobežota ar ap 40 m garu, tagad aizmilzušu grāvi. Tālāk aiz tā ap 9,5 ha lielā platībā atradās senpilsēta. Pārbaudes izrakumos gan priekšpilī, gan senpilsētā konstatēts 0,25 – 1,5 m dziļš kultūrslānis. Kuršu senpilsēta pie Veckuldīgas pilskalna pastāvējusi vēl līdz 1355.gadam, kad tai ieradīta jauna vieta tuvāk 13.gs. vidū celtajai vācu mūra pilij. Pēc dažu vēsturnieku uzskatiem Veckuldīgas pilskalnā bijis gan kuršu zemes Bandavas centrs, gan 1230.gadā minētā kuršu karaļa Lamekina rezidence.
J. Urtāns, A. Šnē, J. Asaris. Latvijas pilskalni. Eiropas kultūras mantojuma dienas. – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 1998. – Nr. 42.
Autors Artūrs Tomsons
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru