Pirmo reizi 400 gadu laikā atklāta jauna ģeometriskā figūra.
Sengrieķu zinātnieki, pirmām kārtām Platons, jau pirms daudziem gadsimtiem klasificēja cietos ķermeņus.
Brīnumainā kārtā kopš tā laika atklāts niecīgs skaits ģeometrisko formu, bet pēdējā no tām definēta pirms 400 gadiem.
Tagad amerikāņu zinātnieki uzskata, ka pirmo reizi četrsimt gadu laikā ir atklājuši ceturto ģeometrisko formu. Tā pazīstama ar nosaukumu Goldberga daudzskaldnis jeb poliedrs, un šo atklājumu zinātniekus iedvesmojusi cilvēka acs.
Pati pirmā atklātā cietvielu forma ir pazīstama kā Platona ķermeņi - pie tām pieder kubs, tetraedrs, oktaedrs, dodekaedrs un ikosaesdrs (regulārs daudzskaldnis, kas sastāv no 20 trīsstūra skaldnēm un 30 šķautnēm). Visas šīs formas regulāri ir sastopamas dabā.
Pēc tam tika aprakstīti tikai divi citi cietvielu formu tipi - tā sauktie Arhimeda ķermeņi, tostarp nošķelts ikosaedrs, un Keplera ģeometriskās figūras, kas tika aprakstītas pirms 400 gadiem un ietvēra rombiskos daudzskaldņus.
Tomēr tagad jaunā forma, kas nedaudz atgādina futbola bumbu (attēlā - labajā apakšējā stūrī), ir izskaidrots matemātiski un pat var pavērt ceļu uz bezgalīgu daudzumu līdzīgas klases figūru, kuras tiks konstatētas nākotnē.
Kā liecina raksts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" http://www.pnas.org/content/111/8/2920.abstract, Stens Šeins (Schein) pētīja cilvēka acs tīkleni, kad pēkšņi acs baltumā uzdūrās intriģējošam daudzšķautņu veidojumam.
Pati pirmā atklātā cietvielu forma ir pazīstama kā Platona ķermeņi - pie tām pieder kubs, tetraedrs, oktaedrs, dodekaedrs un ikosaesdrs (regulārs daudzskaldnis, kas sastāv no 20 trīsstūra skaldnēm un 30 šķautnēm). Visas šīs formas regulāri ir sastopamas dabā.
Pēc tam tika aprakstīti tikai divi citi cietvielu formu tipi - tā sauktie Arhimeda ķermeņi, tostarp nošķelts ikosaedrs, un Keplera ģeometriskās figūras, kas tika aprakstītas pirms 400 gadiem un ietvēra rombiskos daudzskaldņus.
Tomēr tagad jaunā forma, kas nedaudz atgādina futbola bumbu (attēlā - labajā apakšējā stūrī), ir izskaidrots matemātiski un pat var pavērt ceļu uz bezgalīgu daudzumu līdzīgas klases figūru, kuras tiks konstatētas nākotnē.
Kā liecina raksts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" http://www.pnas.org/content/111/8/2920.abstract, Stens Šeins (Schein) pētīja cilvēka acs tīkleni, kad pēkšņi acs baltumā uzdūrās intriģējošam daudzšķautņu veidojumam.
Meklējot atklātās figūras matemātisku izskaidrojumu, viņš uzgāja matemātiķa Maikla Goldberga (Goldberg, 1902-1990) darbus, kurš 1937. gadā paziņoja, ka ir atklājis jaunu figūru - sarežģītu daudzskaldni, kas sastāv no piecstūriem un sešstūriem.
Lai gan doktors Šeins nedomā, ka Goldberga atklātās figūras ir regulāri daudzskaldņi, viņš uzskata, ka tās patiešām pieder pie jaunas ģeometrisko figūru klases. Aprakstot jaunās figūras, viņš, godinot nelaiķi matemātiķi, joprojām tās sauc par Goldberga daudzskaldņiem.
Lai gan cilvēki, kas nav matemātiķi, ar pūlēm spēj aptvert šāda atklājuma nozīmi, šīs figūras atklāšana dažus zinātniekus jau pamudinājusi izvirzīt hipotēzi, ka jaunajiem daudzskaldņiem ir analoģiska struktūra ar vīrusiem.
Savukārt, ja zinātniekiem izdosies precīzi aprakstīt vīrusa (piemēram, parastās gripas) ģeometriju, nākotnē viņiem būs lielāka iespēja cīnīties ar to cēloņiem.
Avots www.delfi.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru