Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 5
10. auditorijā, Aspazijas bulv. 5, Rīgā,
26. februārī, plkst. 18:00
Zinātniskais vakars ar Oto-Frīdriha Universitātes Bambergā Dr. Kristiāna Kūna (Christian Kuhn) vieslekciju „Cik labi ir Rīgā būt dēvētam par Rātskungu. Apgaismības laikmeta attēlojums tūrismā un problēmas tā interpretācijā.” un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes prof. Gvido Straubes vieslekciju "Vai viegli būt ceļotājam...?".
Foto: Dr. Kūns
Dr. Kūns stāstīs par ceļojuma aprakstiem 18. gs., īpaši par Šveices astronoma Johanna Bernulli (Johann Bernoulli, 1744-1807) ceļojumu aprakstu „Ceļojums caur Brandenburgu, Pomerāniju, Prūsiju, Kurzemi, Krieviju un Poliju 1777. un 1778. gadā”, kurš jau 19. gadsimta vidū tika atzīts, kā uzticams uzziņu avots par reģionu, ko mūsdienās dēvējam par Austrumeiropu.
Foto: Prof. Gvido Straube
http://www.hochschulkontor.lv/lv/pasakumu-menu/57
Zinātniskais vakars ar Oto-Frīdriha Universitātes Bambergā Dr. Kristiāna Kūna (Christian Kuhn) vieslekciju „Cik labi ir Rīgā būt dēvētam par Rātskungu. Apgaismības laikmeta attēlojums tūrismā un problēmas tā interpretācijā.” un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes prof. Gvido Straubes vieslekciju "Vai viegli būt ceļotājam...?".
Foto: Dr. Kūns
Dr. Kūns stāstīs par ceļojuma aprakstiem 18. gs., īpaši par Šveices astronoma Johanna Bernulli (Johann Bernoulli, 1744-1807) ceļojumu aprakstu „Ceļojums caur Brandenburgu, Pomerāniju, Prūsiju, Kurzemi, Krieviju un Poliju 1777. un 1778. gadā”, kurš jau 19. gadsimta vidū tika atzīts, kā uzticams uzziņu avots par reģionu, ko mūsdienās dēvējam par Austrumeiropu.
Vieslekcijā tiks apskatīti jautājumi, kāda rakstīšanas shēma tika izmantota šī ceļojumu apraksta pamatā un kādus neapzinātus izlaidumus jeb „apziņas melnos caurumus” šis apraksts satur. Šādas un līdzīgas nianses tiks ņemtas par pamatu jautājumam, kāda varēja būt apgaismības nozīme Bernulli aprakstītajā Eiropas daļā.
Bez ceļojumu aprakstiem un vēstures, Dr. Kūna pētniecības interešu lokā ietilpst arī svešvalodu apguves vēsture, un smaida politiskā instrumentalizācija viduslaikos un jaunajos laikos.
Foto: Prof. Gvido Straube
Prof. Gvido Straube prezentācijas ietvaros runās par ceļošanu 18. gs., kas toreiz būtiski atšķīrās no tās ceļošanas, kādu to pazīstam šodien. Kāda tā bija – ceļu kvalitāte, nakšņošana un ēdināšana, drošība un robežu šķērsošana? Nobeigumā par to, vai Latvijas tā laika pamatiedzīvotāji, kuri toreiz savā absolūtajā vairākumā bija zemnieki, arī varēja ceļot.
Profesora zinātniskās intereses ir Latvijas jauno laiku vēsture, pašreiz viņš strādā pie Vidzemes zemnieku skolu vēstures 17.–18. gadsimtā.
Zinātniskais vakars notiks vācu un latviešu valodā.
Dalība ir bezmaksas.
http://www.hochschulkontor.lv/lv/pasakumu-menu/57
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru