Tikai kopā viļņi veido jūru. Tikai kopā stumbri rada mežu.
Arī dziesma iegūst dvēseli un elpu tikai tad, kad to kopīgi tajā iedvešam.
Tikai kopā viļņi veido jūru, tikai kopā stumbri rada mežu. Tikai kopā Ziemeļu un Baltijas tautas pacelsies debesīs, iepīs sevi svētku vainagā un dārdēs pāri trejdeviņām zemēm. Neizgaisīs.
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki notiks no 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados. Svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t.sk. izpildījumā a cappella, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt Eiropas valstu kultūras apmaiņu.
Šogad svētki svin 20 gadu jubileju. Tas ir vēsturisks mirklis, kas jāpieredz un jāizbauda klātienē, lai pēc tam tajā varētu atgriezties mūžīgi. Svētku noslēguma koncerts norisināsies 28. jūnijā, un tajā skanēs skaņdarbi no iepriekšējiem Ziemeļu – Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa (Carl Orff) slavenās kantātes Carmina Burana, kas solās būt grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē.
Tā ir pieredze, ko vērts iegūt gan kā dalībniekam, gan skatītājam. Papildus tam svētku norises laiks ir īpaši bagāts ar citām izklaides, atpūtas un izzināšanas iespējām Latvijā — prezidējošajā valstī Eiropas Savienības Padomē.
Arī dziesma iegūst dvēseli un elpu tikai tad, kad to kopīgi tajā iedvešam.
Kad dziesmu dzied viens, tā ložņā starp viršiem, nosēžas uz akmens un izgaist.
Bet, kad dziesmu dzied daudzi, tā paceļas debesīs, iepin sevi svētku vainagā un dārd pāri trejdeviņām zemēm.
Bet, kad dziesmu dzied daudzi, tā paceļas debesīs, iepin sevi svētku vainagā un dārd pāri trejdeviņām zemēm.
Tikai kopā viļņi veido jūru, tikai kopā stumbri rada mežu. Tikai kopā Ziemeļu un Baltijas tautas pacelsies debesīs, iepīs sevi svētku vainagā un dārdēs pāri trejdeviņām zemēm. Neizgaisīs.
Šogad svētki svin 20 gadu jubileju. Tas ir vēsturisks mirklis, kas jāpieredz un jāizbauda klātienē, lai pēc tam tajā varētu atgriezties mūžīgi. Svētku noslēguma koncerts norisināsies 28. jūnijā, un tajā skanēs skaņdarbi no iepriekšējiem Ziemeļu – Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa (Carl Orff) slavenās kantātes Carmina Burana, kas solās būt grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē.
Tā ir pieredze, ko vērts iegūt gan kā dalībniekam, gan skatītājam. Papildus tam svētku norises laiks ir īpaši bagāts ar citām izklaides, atpūtas un izzināšanas iespējām Latvijā — prezidējošajā valstī Eiropas Savienības Padomē.
Svētku dalībnieki – apmēram 10000 dziedātāju no Svētku dalībvalstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes. Kā Svētku dalībniekus plānots uzaicināt arī latviešu diasporas korus no Eiropas un citām pasaules valstīm, kā arī korus no Itālijas (prezidējošā valsts Eiropas Savienībā pirms Latvijas) un Luksemburgas (prezidējošā valsts Eiropas Savienībā pēc Latvijas).
Svētku idejas autors ir izcilais diriģents Imants Kokars. Pirmie Svētki notika Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Turpmākajos gados Svētki organizēti: Visbijā, Zviedrijā (1997), Skienā, Norvēģijā (2000), Klaipēdā, Lietuvā (2002), Tartu, Igaunijā (2008), Reikjavīkā, Islandē (2010), Helsinkos, Somijā (2012).
Tā kā laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, Svētkus ir plānots sarīkot kā Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākumu Latvijā.
2015.gadā plānotos Svētku sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.http://www.nordicbalticchoir.lv/welcome/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru