2013.gada 23.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā attiecībā uz arheoloģiskā mantojuma aizsardzību.
Attēlā: Daugmales pilskalna iespējamās teritorijas zīmējums.
Kāpēc nepieciešami likuma grozījumi?
Arheoloģiskais mantojums ir vērtība sabiedrībai, kas ietver konstrukcijas, ēkas, ēku grupas, labiekārtotas teritorijas, pārvietojamus objektus un priekšmetus, kā arī to kontekstu gan sauszemē, gan zem ūdens. Tas ir neatjaunojams vēstures avots, kas pieder ne tikai mūsdienu cilvēkam, bet arī nākamajām paaudzēm, kam, pilnveidojoties tehnoloģijām, pavērsies arvien plašākas tā pētniecības iespējas.
Latvija ir pievienojusies Eiropas konvencijai Arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai. Tās mērķis ir aizsargāt arheoloģisko mantojumu kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu un vēsturisku un zinātnisku pētījumu līdzekli.
Latvijas teritorijā pašlaik pirmie cilvēku apstrādātie priekšmeti ir aptuveni 12 500 gadu seni. Tikai senāki atradumi izpaliek, jo netiek veikti pētījumi senākos slāņos, kur būtu tam atbilstoši apstiprinājumi!
Rakstīto avotu par laiku līdz 9.gadsimtam praktiski nav. Savukārt, par laika periodu līdz 17.gadsimtam rakstīto avotu vēstures skaidrošanai ir nepietiekoši. Latvijā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 2492 arheoloģiskie pieminekļi, bet, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latviju ik gadu tiek atklātas jaunas arheoloģiskās liecības.
Arheoloģija ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus. Ikviena arheoloģiskā senvieta ir pavediens vēstures secīgam izklāstam, tāpēc ļoti būtiski ir arheoloģisko atradumu vietu rūpīgi izpētīt un dokumentēt atbilstoši starptautiski pieņemtiem principiem.
Pēdējo gadu laikā arheoloģiskajam mantojumam nopietnu apdraudējumu rada arheoloģisko senvietu izrakņāšana, ko veicina metāla detektoru izmantošana senlietu meklēšanai. Izrokot senlietas un sajaucot zemes slāņus, tiek iznīcināta nozīmīga informācija. Kultūras mantojuma nozares speciālistus satrauc izveidojusies situācija, kad par atradumiem tiek ziņots tikai tad, kad senlietas jau ir izceltas no kopējā vietas konteksta. Inspekcija uzsver, ka ir gatava iesaistīties diskusijā ar visām šajā jautājumā ieinteresētajām pusēm, lai panāktu labāko risinājumu kultūras mantojuma aizsardzībai.
Likuma grozījumi par atrasto senlietu piederību.
Ar 2013.gada 23.janvāri arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij. Saskaņā ar likuma definīciju ar senlietām tiek saprasti cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Arheoloģija ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus. Ikviena arheoloģiskā senvieta ir pavediens vēstures secīgam izklāstam, tāpēc ļoti būtiski ir arheoloģisko atradumu vietu rūpīgi izpētīt un dokumentēt atbilstoši starptautiski pieņemtiem principiem.
Pēdējo gadu laikā arheoloģiskajam mantojumam nopietnu apdraudējumu rada arheoloģisko senvietu izrakņāšana, ko veicina metāla detektoru izmantošana senlietu meklēšanai. Izrokot senlietas un sajaucot zemes slāņus, tiek iznīcināta nozīmīga informācija. Kultūras mantojuma nozares speciālistus satrauc izveidojusies situācija, kad par atradumiem tiek ziņots tikai tad, kad senlietas jau ir izceltas no kopējā vietas konteksta. Inspekcija uzsver, ka ir gatava iesaistīties diskusijā ar visām šajā jautājumā ieinteresētajām pusēm, lai panāktu labāko risinājumu kultūras mantojuma aizsardzībai.
Likuma grozījumi par atrasto senlietu piederību.
Ar 2013.gada 23.janvāri arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij. Saskaņā ar likuma definīciju ar senlietām tiek saprasti cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Arheoloģiskās senvietas ir valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, kā arī tās var būt jaunatklātas senvietas, par kurām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums ziņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.Likuma grozījumos precizēta līdzšinējā ziņošanas kārtība, kādā informē par atrastiem objektiem, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Paziņošanas laiksir saīsināts – Inspekcijai par atradumu rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk par 5 dienām pēc atrašanas, lai operatīvāk varētu izvērtēt atradumu vietas arheoloģisko nozīmi un mazinātu apdraudējumu to izpostīt.
Turpmāk senlietas, kas atrastas arheoloģiskās senvietās to vērtības dēļ glabās publiskajos muzejos, nodrošinot to saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas Republikas.
Iespēja paziņot par īpašumā esošām senlietām.
Lai likuma grozījumu rezultātā cilvēki saglabātu īpašumā šobrīd tiem jau piederošās senlietas, ir paredzēts pārejas periods, kas dod iespēju valsti informēt par personām piederošām senlietām. Likuma pārejas perioda noteikumi nosaka, ka valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona būs rakstveidā paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Tas nozīmē, ka īpašniekam (valdītājam) ir iespēja senlietu deklarēt, sniedzot par to raksturojošu informāciju (piemēram, krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu, laiku un citu informāciju). Senlietas īpašnieka interesēs ir ziņas sniegt tādā veidā, kas pietiekami skaidri ļauj identificēt konkrēto senlietu, lai turpmāk izvairītos no pārpratumiem. Inspekcijai sniegtās ziņas nebūs publiski pieejamas. Paziņošanas pienākums neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem.
Lai atvieglotu procesu, Inspekcijā būs pieejama arī deklarēšanas veidlapa un deklarēšanas vadlīnijas.
http://www.mantojums.lv/?cat=881&lang=lv&fulltext_id=6921
Reālā situācija Latvijā šaja jautājumā ir dramatiska, kultūrvēsturisko objektu izlaupīšana notiek nepārtraulti un lielos apjomos:http://castrumprebalge.blogspot.com/2015/02/janvari-nebijusos-apmeros-izpostiti.html
Turpmāk senlietas, kas atrastas arheoloģiskās senvietās to vērtības dēļ glabās publiskajos muzejos, nodrošinot to saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas Republikas.
Iespēja paziņot par īpašumā esošām senlietām.
Lai likuma grozījumu rezultātā cilvēki saglabātu īpašumā šobrīd tiem jau piederošās senlietas, ir paredzēts pārejas periods, kas dod iespēju valsti informēt par personām piederošām senlietām. Likuma pārejas perioda noteikumi nosaka, ka valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona būs rakstveidā paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Tas nozīmē, ka īpašniekam (valdītājam) ir iespēja senlietu deklarēt, sniedzot par to raksturojošu informāciju (piemēram, krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu, laiku un citu informāciju). Senlietas īpašnieka interesēs ir ziņas sniegt tādā veidā, kas pietiekami skaidri ļauj identificēt konkrēto senlietu, lai turpmāk izvairītos no pārpratumiem. Inspekcijai sniegtās ziņas nebūs publiski pieejamas. Paziņošanas pienākums neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem.
Lai atvieglotu procesu, Inspekcijā būs pieejama arī deklarēšanas veidlapa un deklarēšanas vadlīnijas.
http://www.mantojums.lv/?cat=881&lang=lv&fulltext_id=6921
Reālā situācija Latvijā šaja jautājumā ir dramatiska, kultūrvēsturisko objektu izlaupīšana notiek nepārtraulti un lielos apjomos:http://castrumprebalge.blogspot.com/2015/02/janvari-nebijusos-apmeros-izpostiti.html
Attēlā - milzu postījumi Svariņu- Babrauščinas pilskalnā. J> Urtāna foto
Viļakas novadā Daņilovkas un Loginu senkapu kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarījums pārsniedz vienu miljonu eiro:
Ko dod likums, ja to neievēro un apzināti tiek ļauta mūsu vēsturisko vērtību izzagšana?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru