Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka.
Tā secinājusi Valsts kontrole, revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.
Latvijā ieviestā personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām. Tomēr revidenti secinājuši, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot.
Viens no aspektiem - dokumentu izsniegšanas termiņš. Normatīvais akts paredz "normālā kārtībā" tos izsniegt desmit darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.
Runājot par valsts nodevu, revidenti norāda uz valstī ilgstoši neizstrādāto nodevas aprēķina metodiku, kas atsaukusies arī uz PMLP darbību. Nodevas apmērs par pasi (standarta nodeva 28,46 EUR) ir atkarīgs no personas vecuma, steidzamības pakāpes, atvieglojumiem u.t.t. Pēc revidentu aplēses patlaban iedzīvotāji 1,90 EUR pārmaksā par pases saņemšanu, bet, sākot ar šo gadu, iedzīvotāji pārmaksā vēl vairāk, ņemot vērā to, ka no 2015.gada pases sagataves cena ir samazinājusies par 6 EUR. Valsts nodevas samazinājums pasēm varētu samazināt finanšu slogu sabiedrībai vismaz par 1,6 milj. EUR gadā.
Ir iespējams samazināt finanšu slogu arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Atsakoties vispār vai pilnveidojot papīra dokumentu apriti starp vēstniecībām un PMLP, kopējās izmaksas samazinātos par 242 tūkst. EUR gadā. Patlaban Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs ar dārgu diplomātisko pastu uz PMLP sūta dokumentus papīra formātā, lai gan nepieciešamā informācija ir elektroniski pieejama Personu apliecinošo dokumentu informācijas sistēmā (PADIS). Turklāt papīru ceļš nav tas īsākais, piemēram, uz Austrāliju dokumenti ceļo caur Japānu.
Revidentu aplēses liecina, ka vasarā PMLP darbiniekiem ir divreiz vairāk darba, nekā ziemā. Arī nedēļas dienās iedzīvotāju plūsma ir mainīga. Turklāt slodze stipri atšķiras arī salīdzinot PMLP nodaļas. Lai izvairītos no stāvēšanas rindās, iedzīvotājiem būtu jādodas uz PMLP iesniegt pieteikumu dokumenta saņemšanai piektdienās, bet pakaļ dokumentam - pirmdienās, vai arī jādodas uz Gulbenes vai Balvu nodaļu, kuras ir būtiski mazāk noslogotas.
Tāpēc VK revidenti rosina aktīvāk izmantot klientu kontaktinformāciju, lai laikus sūtītu atgādinājumus un informatīvus paziņojumus, mudinot iedzīvotājus savlaicīgi veikt dokumentu nomaiņu zemākas intensitātes mēnešos. Tāpat lietderīgi būtu rast iespēju gatavos dokumentus drošā veidā piegādāt mājās vai darba vietā tiem iedzīvotājiem, kuriem laiks un ērtība ir dārgāki par šāda pakalpojuma izmaksām.
VK sniegusi arī ieteikumus, kas veicinātu drošu dokumentu un elektronisko datu uzglabāšanu un iznīcināšanu. Patlaban vecie dokumenti tiek lieki uzglabāti veselu gadu, bet elektronisko datu uzglabāšana turpinās bezgalīgi, jo nav noteikts datu uzglabāšanas ilgums. Revidenti iesaka pārskatīt arī biometrisko datu uzglabāšanas termiņus un paralēlas uzglabāšanas nepieciešamību divās dažādās Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmās. Kopumā revīzijā sniegti 18 ieteikumi.
Revīzijas temats tika izvirzīts EUROSAI Informācijas tehnoloģiju darba grupas tikšanās laikā, kurā aktīvi iesaistās Latvijas Valsts kontrole. Revīzija veikta kā paralēlā revīzija - pēc vienotas metodoloģijas darbs tiek veikts vairākās valstīs vienlaikus. Revīzijā piedalījušās Beļģija, Norvēģija, Portugāle, Turcija, kā arī - Latvija. Revīzijas vadību uzņēmusies Šveices augstākā revīzijas iestāde.
Latvijā ieviestā personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām. Tomēr revidenti secinājuši, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot.
Viens no aspektiem - dokumentu izsniegšanas termiņš. Normatīvais akts paredz "normālā kārtībā" tos izsniegt desmit darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.
Runājot par valsts nodevu, revidenti norāda uz valstī ilgstoši neizstrādāto nodevas aprēķina metodiku, kas atsaukusies arī uz PMLP darbību. Nodevas apmērs par pasi (standarta nodeva 28,46 EUR) ir atkarīgs no personas vecuma, steidzamības pakāpes, atvieglojumiem u.t.t. Pēc revidentu aplēses patlaban iedzīvotāji 1,90 EUR pārmaksā par pases saņemšanu, bet, sākot ar šo gadu, iedzīvotāji pārmaksā vēl vairāk, ņemot vērā to, ka no 2015.gada pases sagataves cena ir samazinājusies par 6 EUR. Valsts nodevas samazinājums pasēm varētu samazināt finanšu slogu sabiedrībai vismaz par 1,6 milj. EUR gadā.
Ir iespējams samazināt finanšu slogu arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Atsakoties vispār vai pilnveidojot papīra dokumentu apriti starp vēstniecībām un PMLP, kopējās izmaksas samazinātos par 242 tūkst. EUR gadā. Patlaban Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs ar dārgu diplomātisko pastu uz PMLP sūta dokumentus papīra formātā, lai gan nepieciešamā informācija ir elektroniski pieejama Personu apliecinošo dokumentu informācijas sistēmā (PADIS). Turklāt papīru ceļš nav tas īsākais, piemēram, uz Austrāliju dokumenti ceļo caur Japānu.
Revidentu aplēses liecina, ka vasarā PMLP darbiniekiem ir divreiz vairāk darba, nekā ziemā. Arī nedēļas dienās iedzīvotāju plūsma ir mainīga. Turklāt slodze stipri atšķiras arī salīdzinot PMLP nodaļas. Lai izvairītos no stāvēšanas rindās, iedzīvotājiem būtu jādodas uz PMLP iesniegt pieteikumu dokumenta saņemšanai piektdienās, bet pakaļ dokumentam - pirmdienās, vai arī jādodas uz Gulbenes vai Balvu nodaļu, kuras ir būtiski mazāk noslogotas.
Tāpēc VK revidenti rosina aktīvāk izmantot klientu kontaktinformāciju, lai laikus sūtītu atgādinājumus un informatīvus paziņojumus, mudinot iedzīvotājus savlaicīgi veikt dokumentu nomaiņu zemākas intensitātes mēnešos. Tāpat lietderīgi būtu rast iespēju gatavos dokumentus drošā veidā piegādāt mājās vai darba vietā tiem iedzīvotājiem, kuriem laiks un ērtība ir dārgāki par šāda pakalpojuma izmaksām.
VK sniegusi arī ieteikumus, kas veicinātu drošu dokumentu un elektronisko datu uzglabāšanu un iznīcināšanu. Patlaban vecie dokumenti tiek lieki uzglabāti veselu gadu, bet elektronisko datu uzglabāšana turpinās bezgalīgi, jo nav noteikts datu uzglabāšanas ilgums. Revidenti iesaka pārskatīt arī biometrisko datu uzglabāšanas termiņus un paralēlas uzglabāšanas nepieciešamību divās dažādās Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmās. Kopumā revīzijā sniegti 18 ieteikumi.
Revīzijas temats tika izvirzīts EUROSAI Informācijas tehnoloģiju darba grupas tikšanās laikā, kurā aktīvi iesaistās Latvijas Valsts kontrole. Revīzija veikta kā paralēlā revīzija - pēc vienotas metodoloģijas darbs tiek veikts vairākās valstīs vienlaikus. Revīzijā piedalījušās Beļģija, Norvēģija, Portugāle, Turcija, kā arī - Latvija. Revīzijas vadību uzņēmusies Šveices augstākā revīzijas iestāde.
Ilva Liepiņa - Milzarāja, Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Foto: Latviesi.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru