Kalējlietu muzejs Vidrižos

Kalējlietu muzejs

Kalna kalēji , 

Vidriži, Limbažu novads

SAGAIDOT KAIVES PAGASTA JUBILEJU, VEIDO MUSTURDEĶI

SAGAIDOT KAIVES PAGASTA JUBILEJU, TIKS VEIDOTS MUSTURDEĶIS
Kaives pagasta 50. jubileju sagaidot, aicinām pagasta iedzīvotājus un citus interesentus iesaistīties musturdeķa tapšanā. 

JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA VECPIEBALGĀ

JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA VECPIEBALGĀ.

31.decembrī plkst.23.45 

pie novada pašvaldības administratīvā centra
Jaunā, 2015. gada sagaidīšana.
Plkst. 00.30 - 05.30 - ballīte Kultūras namā.

http://vecpiebalga.lv/aktualitates/jauna-gada-sagaidisana-vecpiebalga

Mežcirtēji izpostījuši Valaiņu pilskalnu.

Mežcirtēji izpostījuši Valaiņu pilskalnu.

No Valaiņu pilskalna Bebrenes pagastā maz ir palicis pāri pēc tam, kad tajā izcirta kokus un pāri pārbrauca smagā traktortehnika. 

Valaiņu pilskalna aerofoto

Melnā arheoloģija Latvijā sasniegusi nepieredzētu popularitāti.

Foto: LETA

Melnā arheoloģija Latvijā sasniegusi nepieredzētu popularitāti, izlaupa arī kareivju kapus.

Filatēlistu salidojums - aiz šī nevainīgā nosaukuma slēpjas masīvs tirgus, kas dzestrā septembra svētdienā pārņēmis trīs Rīgas 6. vidusskolas stāvus.

No visas Baltijas sabraukušie kolekcionāri savā starpā kaulējas ne tikai par retām pastmarkām un monētām, bet arī pareizticīgo svētlietām, kareivju apbalvojumiem un ieročiem ar trešā reiha simboliku. Cenas svārstās no dažiem latiem līdz vairākiem simtiem eiro. Acīmredzams daļa no tiem tikai nesen izrakta no zemes. Es šeit tiekos ar Vasiliju - vienu no Latvijas aktīvākajiem «melnajiem arheologiem».

Gada arheoloģijas piemineklis- Veckuldīgas pilskalns.

2014. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLIS.

Latvijas Arheologu biedrība apvieno visas Latvijas arheologus, kopā ap 60 biedrus. Biedrība veic dažādas iekšējas un ārējas aktivitātes, realizē projektus, popularizē Latvijas arheoloģiju un arheoloģiskās vietas.

Latvijas arheologu pārstāvniecība nosaka, ka gada arheoloģijas piemineklis ir Veckuldīgas pilskalns. Kuldīgas pašvaldība veic pilskalna kopšanas, labiekārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus, bet Latvijas Arheologu biedrība sola nodrošināt informatīvu atbalstu.

Latvijas Arheologu biedrības ziņojumi par arheoloģiskajiem pētījumiem.

Latvijas Arheologu biedrības pasākums
19.decembrī plkst.15.00
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas telpās
Brīvības bulv. 32 konferenču zālē (4.stāvs)

Darba kārtībā: kolēģu īsie ziņojumi par arheoloģiskajiem pētījumiem 2014.gadā.
Referenti: Oskars Ušpelis, Artūrs Tomsons, Juris Urtāns, Uldis Kalējs,
Inga Doniņa, Valdis Bērziņš, Mārcis Kalniņš.

LAB valdes vārdā Ingrīda Līga Virse
http://arheologubiedriba.lv/2014/12/03/latvijas-arheologu-biedribas-pasakums/

“Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā. Septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze”

Agra Dzeņa monogrāfija 

“Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā. Septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze”.

Grāmatas atvēršanas svētki 2014. gada 19. decembrī plkst. 14.00

Latvijas Kara muzeja lielajā zālē

Rīgā, Smilšu ielā 20

Starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2015

Starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2015

No 2015.gada 15.jūlija līdz 19.jūlijam visā Latvijā- Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē, Talsos, Turaidā un daudzos Latgales pagastos, notiks starptautiskais folkloras festivāls Baltica.

"Ziemas pasakas ar Gaujmalas rūķiem" Jaunpiebalgā

12., 13. un 14.decembrī Jaunpiebalgas "Lielkrūzes" 

aicina uz 

"Ziemas pasaku ar Gaujmalas rūķiem".

KANĀDA ATZĪST PIRMIEDZĪVOTĀJU TIESĪBAS UZ ZEMI

KANĀDAS AUGSTĀKĀ TIESA ATZĪST PIRMIEDZĪVOTĀJU TIESĪBAS UZ ZEMI.
Modris Slava



Emeralda ezers Britu Kolumbijā, Kanādā

KANĀDAS AUGSTĀKĀ TIESA ATZĪST PIRMIEDZĪVOTĀJU TIESĪBAS UZ ZEMI
(no žurnāla Share International vācu versijas 2014. gada septembra numura)

Pirms 90 gadiem PSRS mēģināja organizēt valsts apvērsumu Igaunijā

Kā pirms 90 gadiem PSRS mēģināja organizēt valsts apvērsumu Igaunijā.
Indulis Ķēniņš

Vatikāns atrod savu "noslēpto naudu"!

Vatikāns atrod "noslēptu naudu".
Par Vatikāna finansēm atbildīgais kardināls Džordžs Pels paziņojis, ka atrasti vairāk kā simts miljonu eiro, kuri līdz šim nebija uzrādīti kopējā bilancē.

Brīnumainais dzintars.

Brīnumainais dzintars

11. decembrī plkst.17.30 Kazdangas pilī ciemosies Dzintara darbnīcas vadītāja, dziedniece Daiga Brila, kas pastāstīs par dzintaru, par tā pielietošanu veselībā, par produktiem, kas top no dzintara, kādas slimības var ārstēt ar dzintaru, kā pareizi to lietot.

Ko iegūst vēstures studenti, mācoties par nelielas iedzīvotāju daļas darbību Latvijā?

Kādas zinības topošie vēsturnieki iegūst, mācoties ko 4 gadsimtus dara neliela iedzīvotāju daļa, kas sastāda 1- 6 % no kopējo iedzīvotāju skaita?

Īles senkapu arheoloģijas pētijumu atskaite.

ARHEOLOĢISKĀS PRAKSES PREZENTĀCIJA 5. DECEMBRĪ
No šī gada 25. jūnija līdz 16. jūlijam Dobeles novada Zebrenes pagasta Īles meža senkapos notika arheoloģiskās izpētes darbi. Izrakumus veica LU Vēstures un filozofijas fakultātes pirmā un otrā kursa studenti Latvijas arheoloģijas lauka kursa ietvaros. Arheoloģiskā izpēte prakses ietvaros tika veikta trīs Īles meža senkapu kapu uzkalniņos.
Lai iepazītos plašāk ar prakses darba rezultātiem un arheologu sadzīvi, VFF studenti ielūdz visus interesentus uz arheoloģiskās prakses atskaites prezentāciju 5. decembrī pulkst. 17:00 LU VFF 510. auditorijā.

http://vff.lv/2014/studenti-ieludz-uz-arheologiskas-prakses-prezentaciju

Puzuru darbnīca Kultūras un tautas mākslas centrā „Ritums”

Kultūras un tautas mākslas centrs „Ritums” 7.decembrī un 14.decembrī – aicina uz radošajām darbnīcām Rīgā, Laimdotas ielā 42.
2014. gada 7. decembrī, no plkst. 15.00 līdz plkst.18.00 notiks puzuru gatavošanas darbnīca. Darbnīcas laikā interesentiem būs iespēja meistarot puzurus no rudzu salmiem un niedrēm. Puzuris ir viens no tradicionāliem telpu rotājumu veidiem, kas sakārto, rotā un „attīra” telpu.

2014. gada 14. decembrī no plkst. 11.00 līdz plkst.15.00 notiks skaņu rīku darbnīca. Veidosim pašskanošos mūzikas instrumentus, izmantojami mājas muzicēšanā vai ziemas masku gājienos.
Radošās darbnīcas „Ziemassvētkus gaidot” KTMC „Ritums” piedāvā visiem rīdziniekiem – apgūsim jaunas iemaņas un vienlaikus jaukā, mierīgā gaisotnē radoši darbosimies.

Darbnīcas iespējams apmeklēt gan vecākiem ar bērniem, gan draugu pulciņā, gan vienatnē. Kopīga darbība un ideju apmaiņa ir labs pamats jaunu draudzīgu attiecību veidošanai.
Visas radošās darbnīcas vadīs KTMC „Ritums” folkloras kopas „Zvīgzna” dalībnieces – Ieva Bērziņa un Ineta Vēvere. Dalība darbnīcās ir bezmaksas, iepriekš obligāti piesakoties pa tel. nr. 26338918

Projektu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Informāciju sagatavoja:
Evija Zernevica, RD IKSD Kultūras un tautas mākslas centra „Ritums”
Projektu vadītāja, Evija.Zernevica@riga.lv

Izstāde Drabešos "Tērps – no senā līdz mūsdienīgam"

No 6. līdz 20.decembrim Amatas novada Drabešu pagasta „Ausmās” atvērta izstāde „Tērps – no senā līdz mūsdienīgam”, kurā pirmo reizi novada vēsturē piedalīsies visu novada pagastu rokdarbnieki un amatnieki.

Izstādes atklāšana 6.decembrī plkst. 13.00.
Savus darinājumus no vilnas, lina un citiem tekstilmateriāliem rādīs amatnieki un rokdarbu meistari no Drabešu muižas Amatu mājas, Zaubes rokdarbu kopas „Trejdeviņi”, Nītaures rokdarbu studijas „Baiba”, arī Skujenes un Ģikšiem.

Izstāde būs apskatāma katru dienu no 10.00 līdz 16.00.
Izstādes noslēgumā 20.decembrī, Amatas novada Drabešu pagasta „Ausmās” varēs apmeklēt Ziemassvētku labumu un dāvanu tirdziņu, satikt rokdarbnieces, amatniekus un saimnieces, un iegādāties kādu dāvanu saviem tuviniekiem.

Tirdziņš būs atvērts no plkst. 10.00 līdz 14.00. Gaidīti visi, kuri darina Ziemsvētkiem noderīgas lietas: cep un vāra, meistaro eglīšu rotas, apsveikumu kartiņas. Aicinām nākt pulkā, iepazīties, tirgoties un mainīties!

Par jautrību tirdziņā gādās folkloras kopas „Ore” un „Putni”, solot izliet nākamā gada laimi un izzīlēt zilus brīnumus. Būs arī karsti dzērieni, zupa un citas labas lietas.
Klīst baumas – būšot arī ķekatnieki.
Izstādi un tirdziņu rīko Drabešu muižas Amatu mājas saimnieki ar Amatas novada pašvaldības atbalstu.

Bezmaksas pasākums.
Papildinformācija: Inese Roze, 29199870 

http://www.folklorasbiedriba.lv/sakums/aktuali/terps---no-sena-lidz-musdienigam/

Pārnovadu projekts VEGA Valmierā 9. 12.

Pārnovadu projektā apvienojušies divi brālēni – Aivars un Uldis, kas mīt katrs savā Latvijas malā.

Ņemot vērā dziesmu rašanās vietas, projekts kļūst par pārrobežu- tās visvairāk radušās, Aivaram no darba brīvajā laikā kuģojot starptautiskajos ūdeņos.

Droši vien arī naktīs, kad virs jūras debesīs atspīd Vega Liras zvaigznājā. Latvijā šis „muzikālais zvaigznājs” vislabāk redzams vasarā, augstu virs galvas dienvidu pusē, bet gaišajos vasaras vakaros Vega ir pirmā zvaigzne, kas parādās pie vēl zilajām debesīm.

Dzīvojam divu Latvijas upju - VEntas un GAujas krastos.

No tā tad arī nosaukums- VEGA!

Koncerts Valmierā 9. decembrī plkst. 18.00 centrālajā bibliotēkā.

VEGA pie Ventas

Seminārs par dabas vērtību apzināšanu

Seminārs 5. decembrī, plks. 11:00 Jaunpiebalgas Tautskolā.

Katoļu baznīcas priesterim par vardarbību pret bērniem - cietumsods

Katoļu baznīcas priesterim par vardarbību pret bērniem - 20 dienu cietumsods.
Aizkraukles rajona tiesa piespriedusi īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām kādam Romas katoļu baznīcas priesterim krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgajiem, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Aizkraukles rajona tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, un krimināllietā, kurā priesteris apsūdzēts par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgajiem, nodarot viņiem fiziskas un psihiskas ciešanas, tiesa priesteri atzina par vainīgu un piemēroja viņam īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām.
Apsūdzētais priesteris pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas, informēja prokuratūras pārstāve.
Saskaņā ar lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības priesteris laika posmā, kad pie viņa dzīvesvietā dzīvoja paša māsa ar diviem mazgadīgiem bērniem, kuri tobrīd bija no viņa materiāli un citādi atkarīgi, vairākas reizes, būdams alkohola ietekmē, bez īpaša iemesla aiz dusmām par, viņaprāt, bērnu nepareizo uzvedību un rīcību ar savām mantām uz mazgadīgajiem kliedza, lika viņiem ilgstoši stāvēt kaktā, tostarp ceļos uz zirņiem, un tīši sita mazgadīgos pa dažādām ķermeņa daļām, nodarot viņiem fiziskas un psihiskas ciešanas.
Pilns spriedums būs pieejams 3.decembrī, pēc kura pirmās instances tiesas spriedumu būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

http://apollo.tvnet.lv/zinas/katolu-baznicas-priesterim-par-vardarbibu-pret-berniem-20-dienu-cietumsods/673155
Pēc Nacionālās ziņu aģentūras LETA materiāliem

Seno cīnītāju paraugdemonstrējumi Dominā par godu Latvijas gadadienai!

Piedalās Senais dzīvesveida un cīņu klubs Heiligenberg.

Latvijas Proklamēšanas gadadienas salūts un gaismas

Lāčplēša dienas ugunis

Anitas Lubovas piemiņai

Biedrība Castrum Prebalge un Fonds Zīmogs Sarkanā Vaskā izsaka visdziļāko līdzjūtību Daugmales kultūras nodaļas vadītājas, folkloras kopas LIIVES dalībnieces Anitas Lubovas tuviniekiem.

Izvadīšana 15.11.2014 plkst. 13:00 Katlakalna kapos.
Informācijai: 2637 6888

Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.

Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.
17. novembrī Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg" piedalās pasākumā Kaimiņvalstu Dienas t/c Domina Shopping.

Seno cīņu un rekonstrukcijas biedrība "Heiligenberg".
Tel. Nr. 27446691

Divpadsmitplaknis - kultūras objekts Ādažos

Divpadsmitplaknis - kultūras un izziņas objekts Ādažos

https://www.youtube.com/watch?v=A70zfl1XzwE#t=323

Dodekaedrs.

Ieskats no sakrālās ģeometrijas viedokļa:
Divpadsmitplaknis atbilst Aitera (ētera) elementam un Ākāšas tattvai, vielas ēteriskajamstāvoklim. Platons savos divos dialogos runā par "kādu" piekto elementu, no kā arī cēlies slavenais termins "kvintesence"- no latīņu quinta essentia- "piektā būtība". Runājot par dodekaedru, Tīmejā Platons piemin tikai, ka: "Dievs to lietoja, lai sakārtotu visus zvaigznājus Debesīs." Bet citviet, dialogā Faidrs, "Platais" norāda, ka dodeakaedrs ir Zemes būtiskākā forma, iespējams, tās ēteriskais ietvars. Dižā domātāja laikā šādas zināšanas bija pieejamas tikai iesvētītajiem un atklātā veidā nebija publiskojamas. Piektā "būtība" saistās arī ar dodekaedra apjoma skaldnes formu- piecstūri.

Ja ikosaedra apjomu saistījām ar indiešu filosofisko sistēmu Purušu (Garu), tad dodekaedrs ir Prakriti- Kosmiskā matērijas pasaule (Daba) jeb Māra latviskajā tradīcijā. Iespējams, ka dodekaedrs ietver arī Mulaprakriti nozīmi, kas ir Pirmmatērija vai Prakriti cēlonis. Puruša un Prakriti, Gars un matērija savienojas pēc komplementārā pāra principa Sakrālās ģeometrijas diagrammā, kur dodekaedrs "izaug" no ikosaedra 12 virsotnēs iesietiem pieciem pavedieniem.

Dodekaedrs.
Leonardo da Vinči ilustrācija Fra Luka Pacioli grāmatai "Dievišķās proporcijas" (Divina proportione, Venēcija, 1509. g.)

http://sakralageometrija.lv/platona_apjomi.html

Baltu Krivule, Aicinājums/ Kreipmasis

Baltu Krivule, Aicinājums/Kreipmasis

Baltu tradicionālo garīgās kultūras kopienu pārstāvju saieta "BALTU KRIVULE" ar šīgada tēmu "Baltu dvēsele" Pokaiņos, 2014. gada 24.-26. oktobrī,
AICINĀJUMS
Mēs, Baltu Krivules dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas (prūšu un jātvingu pēcteči) apmainījāmies ar viedokļiem un uzskatiem par Baltu dvēseli. Baltu dvēsele izpaužas mūsu valodā, mūsu dziesmās, dainās, teikās un pasakās, mūsu zīmēs un rakstos. Tā atstājusi pēdas mūsu kalnos, upēs un akmeņos, kurus mūsu senči dēvējuši īpašos vārdos, mūsu pilskalnos un svētvietās. Mēs, baltu cilšu pēcteči, pašlaik dzīvojam šai Baltu garīgajā telpā, kura mums ir dārga, un paši šo telpu veidojam. Tieši mēs esam atbildīgi par Baltu dvēseles un mūsu pašu dvēseļu saskaņošanu, par to saglabāšanu un kopšanu.

Baltu pasaules uzskatam, kura pamatvērtības ir dzīvība un dziļās, būtiskās likumsakarībās pamatota saskaņa, ir īpaša nozīme Zemes, dzīvības un cilvēces saglabāšanā. Tāpēc aicinām visus baltu dzīvesveida kopējus ar savām zināšanām un spējām vienoties kopīgai baltu tautu izaugsmi veicinošai rīcībai. Īpaši svarīgi ir vienoties tautas garu pacilājošajos un vienojošajos gadskārtu svētkos un mūža (ģimeņu) godos.

Atbalstām un aicinām piedalīties kultūras ceļa "Baltu ceļš" veidošanā; šīs ieceres aizsācēji ir asociācija "Baltų centras". Ir iecerēts, ka "Baltu ceļš" vīsies caur Lietuvu, Latviju, Poliju un citām valstīm, savienojot ar baltu kultūru un tradīcijām saistītus kultūrvēstures objektus un izpausmes. Baltu kultūras ceļa veidošana sniedz jaunas sadarbības iespējas, tiecoties saglabāt un izcelt baltu savdabību, mantojumu un dvēseli, vienlaikus stiprinot vietējās kopienas un to labklājību.

Aicinām Lietuvas, Latvijas un Polijas valstu vadītājus pievienoties un atbalstīt Baltu ceļa īstenošanu, ierosinot Eiropas Padomē tā iekļaušanu Eiropas kultūras ceļu programmā. Baltu Krivules dalībnieki:

Latvijas Dievturu Sadraudze, dižvadonis Valdis Celms
Senovės baltų religinė bendrija ROMUVA, Valdas Rutkūnas
Fonds "Zīmogs Sarkanā Vaskā", Ingus Freibergs
Jotvingių ir prūsų bendrija, Petras Lukoševičius
Biedrība Viedums, vadītājs Voldis Prancāns
Šventaragio Romuva, Eugenijus Martinkus
Latviskās Dzīvesziņas centrs "Zaltis" valdes priekšsēdētāja, Gunta Dombrovska
Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas "Aukuras", Darius Ramančionis
Latvju Dievtuŗu sadraudze, Piemares draudze (ASV), Andris Rūtiņš
Baltų žynių akademija "Kuronas", Liutauras Balsys - Baltasis
Druvas vidussskolas skolotājs, Aivars Tērauds
Kauno Santakos aukuro bendruomenė, Rimas Pakeris
><><><><><

Baltų tradicinių dvasinių kultūros bendruomenių atstovų sueigos Baltų Krivulės "Baltų dvasia", vykusios Puokainiuose, Latvijoje, 2014 metų spalio 24-26 d.

KREIPIMASIS.

Mes, Baltų Krivulės dalyviai iš Latvijos, Lietuvos, Lenkijos (prūsų ir jotvingių palikuonys), pasidalinome vaizdiniais ir nuomonėmis apie tai, kaip atsiskleidžia ir kaip mus įtakoja Baltų dvasia. Baltų dvasia slypi mūsų kalboje, dainose, latviųdáinās, sakmėse ir pasakose, mūsų rašmenyse ir liaudiškuose raštuose, o taipogi mūsų protėvių žodžiais pavadintuose kalnuose, upėse ir akmenyse, mūsų piliakalniuose ir šventvietėse. Mes, baltų genčių palikuonys, šiandien gyvuojame šioje Baltų dvasinėje erdvėje, ją branginame ir kuriame. Mes patys esame atsakingi už Baltų dvasios ir mūsų asmeninių sielų darną, už jų išsaugojimą bei puoselėjimą.

Baltų gyvybės ir darnos pasaulėžiūra yra ypač svarbi Žemės, gyvybės ir žmonijos išlikimui. Kviečiame visus baltiškos gyvensenos puoselėtojus savo žiniomis ir gebėjimais jungtis bendrai baltų tautas ugdančiai veiklai. Ypač svarbu susijungti per tautos dvasią keliančias bei vienijančias baltiškas kalendorines ir šeimos šventes.

Pritariame ir kviečiame prisidėti prie kultūrinio Baltų kelio kūrimo, kurio sumanytoja asociacija "Baltų centras". Baltų kelias turėtų nusidriekti per Lietuvą, Latviją, Lenkiją ir kitas šalis, jungdamas baltų kultūra ir papročiais pasižyminčias paveldo vietoves bei reiškinius. Kultūrinio Baltų kelio kūrimas suteikia naujas galimybes bendrai veiklai saugant, įprasminant baltišką savastį, paveldą, dvasią, stiprinant vietos bendruomenes bei jų gerovę.

Raginame Lietuvos, Latvijos, Lenkijos Respublikų vadovus pritarti ir paremti Baltų kelio įgyvendinimą, kreiptis į Europos Tarybą dėl jo įtraukimo į Europos kultūrinių kelių programą.

Baltų Krivulės dalyviai:

Latvijas Dievturu Sadraudze, dižvadonis Valdis Celms
Senovės baltų religinė bendrija ROMUVA, Valdas Rutkūnas
Fonds "Zīmogs Sarkanā Vaskā", Ingus Freibergs
Jotvingių ir prūsų bendrija, Petras Lukoševičius
Biedrība Viedums, vadītājs Voldis Prancāns
Šventaragio Romuva, Eugenijus Martinkus
Latviskās Dzīvesziņas centrs "Zaltis" valdes priekšsēdētāja, Gunta Dombrovska
Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas "Aukuras", Darius Ramančionis
Latvju Dievtuŗu sadraudze, Piemares draudze (ASV), Andris Rūtiņš
Baltų žynių akademija "Kuronas", Liutauras Balsys - Baltasis
Druvas vidussskolas skolotājs, Aivars Tērauds
Kauno Santakos aukuro bendruomenė, Rimas Pakeris

Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte/ Dzintara ceļš.

 Tutanhamona dzintars. 
Senā Ēģipte / Dzintara ceļš. 

Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte/ Dzintara ceļš.

15.11.2014 - 25.01.2015

Starptautisks izstāžu projekts, kas apvieno dažādu pasaules muzeju Senās Ēģiptes mākslas kolekcijas.

Tutanhamona dzintars ir viens no „Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” tematiskās līnijas „Dzintara ādere” lielākajiem projektiem, kurš dzintara ceļā iezīmē tā tālāko punktu – Ēģipti.

Galvenie projekta sadarbības partneri ir Kairas Nacionālais muzejs, M.K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā un Potencas Reģionālais Arheoloģijas muzejs Itālijā. Kā zinātniskais konsultants piedalās Luvras Senās Ēģiptes departaments. Projektā ir iesaistīta arī Latvijas Universitāte, Latvijas vēstniecība Kairā, franču arheologi.

Izstāde tiek veltīta Senās Ēģiptes kultūrai, to pasniedzot to kā jaunāko tehnoloģiju un senu artefaktu saspēli. Izstādes komplektu veido Senās Ēģiptes aizkapa kulta priekšmeti, kas mirušajiem tika doti līdz pilnvērtīgai dzīvei viņā saulē.

Izstādes ideja centrējas ap Tutanhamona kapenēs atrasto mazo Baltijas dzintara gabaliņu, Saules dieva Ra simbolu.

Tutanhamona dzintars ir tilts starp reālo un iedomāto. Tā ir vīzija par aizgājušo. Nākotnes tehnoloģijas ļauj acīm uztvert lietas, kas realitātēs eksistē, bet telpā neatrodas. No otras puses - ar klasiski muzejisku pietāti mēs varam iepazīt reālus, izcili vērtīgus artefaktus, kas atrodas konkrētajā telpā, kaut arī tie paredzēti citai videi un laikam.

LNMM Senās Ēģiptes priekšmetu kolekcijā ir kāda statuja. Tā savulaik ne mazums ir cietusi un tikusi vairākos paņēmienos likta kopā, ko attāli varētu nosaukt par restaurāciju. Tas ir faraonu laika ēģiptiešu rakstvedis Meri-Re. Skulptūra slēpj ne vienu vien senu noslēpumu un dažus no tiem apvij kaislīgi zinātniskie strīdi. Viens no tiem attiecas uz skulptūras galvas autentiskumu - vai tā patiešām ir oriģināla, vai ir jau senatnē aizvietota ar kopiju ? Ir ne mazums hipotēžu, tādēļ Mākslas muzejs Rīgas Birža kopā ar Latvijas Universitāti ir uzsācis nopietnu skulptūras materiāla - granīta - izpēti. Rezultāti ar nepacietību tiek gaidīti pat ārvalstīs, kur jau sen tiek uzturēts zinātniskais disputs par Meri-Re skulptūras īpatnējo raksturu un tās unikalitātes esamību vai neesamību.

Attēlos. Meri-re stēla. Farona Tutmosa IV laikabiedrs (1413.-1405.g. p.m.ē.). Ap 1400.g. p.m.ē. Granīts. LNMM kolekcija.

http://rigasbirza.lv/izstades/tutanhamona-dzintars-sena-egipte-dzintara-cels

Baltu Sakrālais Mantojums 2014

Baltu Sakrālais Mantojums 2014. gada 22. un 23. novembrī Ādažu Kultūras centrā

Mīļas Māras istabiņa

Pilna sīku šūpulīšu;

Kad to vienu kustināja,

Visi līdzi līgojās.

Programma.

Sestdiena 22. novembris:

11:00-12:00	Reģistrācija
12:00	Mūzikas valoda Instrumentu spēle, balsu sadziedāšanās	Anda Ābele, folkloriste un mūziķe
13:00	Rotu valkāšanas tradīcijas Latvijā	Elīna Kūle-Braže, vēsturniece
13:50	Eko domāšana – latvisks pasaules uzskats	Dace Kalniņa, bioloģiskās saimniekošanas veicinātāja
14:40-15:30	Tējas pauze
15:30	Nāc, Dieviņ, uz manīm Šovakar vakarēt; Balti mani liepas galdi, Tīra mana istabiņa.	Liene Zvirbule, zāļu sieva, pirtniece
16:20	Dzintars latviskās dzīvesziņasstūrakmenis	Vilnis Brils, dzintara terapeits, pirtnieks
17:10	Par „Šamanismu” īss apraksts: Kas īsti ir „šamanisms” pēc būtības! Kāda varēja būt „seno latviešu” „Šamaniskā kultūra. [Praktiskās darbības] Kāda varētu būt 21. Gs. Latviešu „šamaniskā kultūra”?	Jānis Filks, „Šamanisma” praktizētājs, „Šamanisma – Mūsu Senču Gudrība” apmācības centra vadītājs.
18:30 – 19:00	Sadziedāšanās

Svētdiena 23. novembris:

9:50	Muzikāla sasveicināšanās
10:00	21.gs. latvieša identitāte un tās stiprināšanas iespējas	Inese Krūmiņa, folkloriste, audēja, Latvijas 3x3 kustības vadītāja
10:50	Saules gadskārta latviskajā Dzīvesziņā jeb kalendārs kultūras nospiedums tautā	Irēna Saprovska,„Nodibinājuma Māras loks” vadītāja
11:40	Daži Baltu dvēseles kopšanas aspekti	Ziedonis Kārkliņš, pirtnieks, Baltu zīmju enerģētiskās sistēmas skolotājs
12:30-14:00	Pusdienas pārtraukums
14:00	Senā, sakrālā dzīvesziņa mūsdienu kultūrtelpā un nākotnes sabiedrības vīzijā.	Solvita Lodiņa, "Kustība par latvisku kultūru izglītībā" vadītāja
14:50	Latviskais pasaules uzskats – pirts loma tajā	Juris Batņa, ārsts, psihoterapeits, pirtnieks, „Lauku pirtnieks” priekšsēdētājs
15:40	Latviskā senticība – baltu un somugru pasauļu savienošanās	Dāvis Stalts, folklorists
16:30 – 17:00	Tējas pauze
17:00	Valodiņa Dieva dota - par valodu un identitāti.	Austris Grasis, valodnieks
17:50	Nacionālā identitāte, dzīvesziņa un skola	Ojārs Rode, tautskolas „99 baltie zirgi” vadītājs
18:40 – 19:30	Muzikāls noslēgums
Abas konferences dienas būs iespēja satikt dažādu amatu meistarus un iegādāties to darinājumus.

==========

Baltu Sakrālā Mantojuma saiets savu regularitāti iemantojis pateicoties latviešu nerimstošai interesei par savas tautas mantojumā meklējamajām patiesībām: 

Kāda nozīme cilvēces attīstībā ir dzīvesveidam saskaņā ar dabas ritmu; tradīciju loma tautas veidošanās procesos un pastāvēšanā; Kāpēc nepieciešama cilvēka un visuma spēku sadarbība dabas svētvietās, un vai neaizstājamas mūsu veselībai un attīstībai ir sadzīves ieražas un gadskārtu rituāli?
Šobrīd latviešiem ir svarīgi izprast savu vietu kopējā pasaules organismā, kur katra tauta pilda zināmu funkciju un ir neaizvietojama. Lai apzinātu latviešu tautas misiju visuma vēsturē un veicamo rīcību nākotnē, mums sākotnēji jāaptver sava izcelsme un identitātes īpatnības.
Apzinoties laika pārbaudi izturējušu zināšanu un ieražu pārmantojamības nozīmību ģimenē, iedzīvināsim un vairosim tikumības izpratni, kas devusi iespēju cilvēku kā dabas daļas pastāvēšanai šodienas Latvijas teritorijā ar tai raksturīgajiem dabas un ģeopolitiskajiem apstākļiem.

Saieta mērķis:
Stiprināt Latviešu tautas pašapziņu un pārliecību par stabilu pašnoteikšanos un izaugsmi esošajā Latvijas teritorijā Pasaules pārmaiņu kontekstā.
Rosināt tradicionālo kultūras vērtību izplatību un zināšanu sekmīgu pielietojamību katra indivīda identitātes, ģimenes un savstarpējo attiecību veidošanā un izkopšanā.
Sekmēt zinātnieku, nozaru profesionāļu, varas pārstāvju, nevalstisko organizāciju, izglītojošo iestāžu pārstāvju un uzņēmēju savstarpējo sapratni un sadarbību tradicionālās kultūras un vēstures padziļinātā izpētē un vienotību tautas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatvirzienu veidošanā.

Uz saietu aicināti:
Latvieši un citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti savas personības izaugsmē ar nacionālās pašapziņas un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā.
Konference veidota tā, lai būtu iespējams iepazīties ar labo piemēru praksi, teorētiskajām zināšanām un jaunākajiem pētījumiem.